Pamati

  Ielūdzam skolotājus , vecākus, jauniešus ar interesi par pedagoģiju 2010.gada 26. oktobrī uz Ceturto Baltijas Humānās Pedagoģijas konferenci “Šo ceļu mēs ejam kopā mīlestībā” Konference veltīta tiem cilvēkiem pedagoģijā, kuri meklē garīguma caurstrāvotus, individualizētus un mūsdienīgus risinājumus skolas un sabiedrības atjaunošanai.

  Izsludināta pieteikšanās pedagogu tālākizglītības kursam Liepājā ESF projekta ietvaros: “Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā Tradicionālā mūzika”.

         Vēdas, tāpat kā citi svētie raksti, tiek uzskatītas par mūžības atklāsmi. Tās cilvēku iedvesmo augstākai dzīvei, palīdz kļūt labākiem un cēlākiem. Jau pats fakts, ka šīs senās zināšanas ir neskartas izlauzušās cauri tūkstošgadu vēstures tumšākajām dzīlēm un pretrunīgu uzskatu nežēlastīgām cīņām cilvēku starpā, dod tām iespēju šodien kļūt par apskaidrības kanālu un gudrības pamatu, uz kura celt jaunu ideālismu.

 2010. gada 23.-28. jūlijā Ādažos 17. Austrumeiropas konference ārstiem, terapeitiem, pedagogiem, pirmsskolas skolotājiem, dziednieciskajiem pedagogiem, vecākiem, zemniekiem un interesentiem

Iepazīšanās ar dažādu seno kultūras tautu izglītības filozofiju, to pedagoģiskajiem principiem un metodēm var izrādīties noderīga ne tikai, lai salīdzinātu to ar mūsu modernās rietumu izglītības sistēmas sasniegumiem vai priekšrocībām, bet arī lai apzinātos un izprastu būtiskus mūsdienu izglītības trūkumus. Iepazīšanās ar tūkstošiem gadu senu civilizāciju – ķīniešu, indiešu, acteku vai maiju - pedagoģisko domu var palīdzēt mums no cita skatu punkta izvērtēt šodienas modernās skolas negatīvo pavadoņu – neapmierinātības, atsvešinātības, agresijas - cēloņus un ļautu mums veidot labāku izglītības kultūru nākotnē.

 Ko darīt skolai? Ja reliģiskās organizācijas ir zaudējušas svarīgumu, ja valsts politika zināšanu trūkuma un zaudētās neatkarības dēļ nespēj atrisināt problēmas, ja ekonomika redz cilvēkā tikai patērētāju, tad paliek vēl tikai skolotāju neizmērojamās iespējas mainīt sabiedriskos procesus.

   Nu jau arvien vairāk cilvēku sāk šaubīties par to, vai zināšanu apguves un audzināšanas veids, kādu šobrīd piedāvā formālās masu skolas, atbilst tam, kāds būtu nepieciešams gudras, nobriedušas un apmierinātas personības un harmoniskas sabiedrības un miera pilnas pasaules veidošanai?

Iniciatīvas grupa par etniskās kultūras izglītību Latvijā aicina pedagogus piedalīties: Vispārējās izglītības metodisko materiālu, palīgmateriālu, atbalsta materiālu, dažādu mācību priekšmetu programmu izstrādē, akcentējot etniskās kultūras kontekstu un tēlu sistēmu.  

Postmodernajā informācijas sabiedrībā tradicionālā kultūra – paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas prasmes, kā arī ar tiem saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas, ko kopiena, grupa vai atsevišķos gadījumos arī atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu daudz mazākā mērā nekā agrāk tiek nodota tālāk nākamajām paaudzēm. Tas rada nopietnu apdraudējumu unikālu lokālu tradicionālās kultūras izpausmju pastāvēšanai nākotnē. Šādos apstākļos teicējs, amatnieks, muzikants kā dabas un kultūrvēsturiskā tradicionālā kultūras mantojuma glabātājs un sargātājs, un pati Latvijas tradicionālā kultūra viegli kļūst par muzejisku artefaktu.

Viena no prezentācijām konferencē „Bērnu un pusaudžu mājapmācības pieredze pasaulē un Latvijā” Kristīgās vadības koledžā 2010. gada 19. martā. Iesūtīja Jūlija Narodovska. Homeschool Education (Adobe PDF dokuments, izmērs 10 MB)