Skip to Content

Pamati

Senie, esošie un topošie izglītības pamati

Pamati - apkopojošais raksts, kas šeit būs, vēl tikai top... Pagaidām vari iepazīties ar  primsdzimšanas, Montesori un Ščetiņina sākuma rakstiem (izvēlnē kreisajā malā). Sekos papildinājumi, labojumi un apakštemati šiem jau esošajiem tematiem, kā arī jauni. Pie šīm un citām tēmām strādā brīvprātīgas darba grupiņas un arī Tu vari būt starp viņiem, ja Tev ir kas visiem pasakāms.

Jaunākie raksti šajā sadaļā:

4.daļa: Par patiesu mācīšanos

Raksta autors: 
Gunta Ošeniece
         Vēdas, tāpat kā citi svētie raksti, tiek uzskatītas par mūžības atklāsmi. Tās cilvēku iedvesmo augstākai dzīvei, palīdz kļūt labākiem un cēlākiem. Jau pats fakts, ka šīs senās zināšanas ir neskartas izlauzušās cauri tūkstošgadu vēstures tumšākajām dzīlēm un pretrunīgu uzskatu nežēlastīgām cīņām cilvēku starpā, dod tām iespēju šodien kļūt par apskaidrības kanālu un gudrības pamatu, uz kura celt jaunu ideālismu.

17. Austrumeiropas konference "VĀRDA SPĒKS. RITMA SPĒKS. MĪLESTĪBAS SPĒKS"

 2010. gada 23.-28. jūlijā Ādažos

17. Austrumeiropas konference ārstiem, terapeitiem, pedagogiem, pirmsskolas skolotājiem, dziednieciskajiem pedagogiem, vecākiem, zemniekiem un interesentiem


3.daļa: Ieskats vēdiskās izglītības filozofijā

Raksta autors: 
Gunta Ošeniece
Iepazīšanās ar dažādu seno kultūras tautu izglītības filozofiju, to pedagoģiskajiem principiem un metodēm var izrādīties noderīga ne tikai, lai salīdzinātu to ar mūsu modernās rietumu izglītības sistēmas sasniegumiem vai priekšrocībām, bet arī lai apzinātos un izprastu būtiskus mūsdienu izglītības trūkumus. Iepazīšanās ar tūkstošiem gadu senu civilizāciju – ķīniešu, indiešu, acteku vai maiju - pedagoģisko domu var palīdzēt mums no cita skatu punkta izvērtēt šodienas modernās skolas negatīvo pavadoņu – neapmierinātības, atsvešinātības, agresijas - cēloņus un ļautu mums veidot labāku izglītības kultūru nākotnē.

2.daļa: Vērtības skolā jeb skolas vērtība

Raksta autors: 
Gunta Ošeniece
 Ko darīt skolai? Ja reliģiskās organizācijas ir zaudējušas svarīgumu, ja valsts politika zināšanu trūkuma un zaudētās neatkarības dēļ nespēj atrisināt problēmas, ja ekonomika redz cilvēkā tikai patērētāju, tad paliek vēl tikai skolotāju neizmērojamās iespējas mainīt sabiedriskos procesus.