Skip to Content

Sauļotās dzīves

Raksta autors: 
Ilze Šulte

Ziemas nakts. Pilnmēness apspīd apsnigušu ziemas mežu. Klusums. Koku ēnas savādi izgaismo balto sniegu, padarot to sudrabainu. Mirdz sniegpārsliņas. Viegli šūpojas koku un krūmu zari. Kaut kur nokrīt sniega pika. ... Es to visu redzu un eju kā apburta par tādu dāvanu. Tā ir burvība, kas ieplūst dvēselē.
"Caur sidraba birzi gāju, Ne zariņa nenolauzu, Būt zariņu nolauzusi, Tad staigātu sidrabota." Tā saka tautasdziesma.

Dvēsele iemirdzas un mana iekšējā Pasaule kļūst pa kādu Saules daļu bagātāka. Tieši par Saules , jo tas viss ir mūsu iekšējā Pa- Saulē. Tur veidojas Lielā gaismas krātuve, kur glabājas mana gaisma: ar kuru dalīties, kuru dāvāt. Uz to iedarbojas arī savādi likumi: jo es vairāk dalos un dāvāju, jo gaisma vairojas gan manī, gan pa-saulē.

Ir divas Pa- Saules. Iekšējā un ārējā. Tā kā tās tiek apzīmētas ar vienu vārdu, tiek akcentēta tā savstarpējā saistība starp abām šīm SAULĒM.

Mūsu iekšējā pasaule veido mūsu ārējo pasauli un nevis otrādi. "Iekšējā dzīve veido ārējo, kā koka sula veido mizu un lapas", teicis Rainis. Nevar miza vai lapas izveidot koku....

"Visi man labi bija, ja es pati laba biju.." Tā saka tautas dziesma.

Jāņem vērā, ka visi garīgi procesi nenotiek ātri (tūlīt un uz vietas), bet pārsvarā ar laika nobīdi un pēc uzkrāšanās likuma. Līdzīgi, kā cēloņu un seku gadījumā....

Tātad mana pedagoga iekšējā pasaule noteiks, kas būs man apkārt, kādi bērni būs klasē, kādi kolēģi, kāda skola un arī kāda būs Pasaule. Tā kā mana ietekme uz bērniem ir milzīga (kā katram skolotājam) , es viņos ielieku daļu savas gaismas, palielinot viņu iekšējās pa- Saules spēku. Mana iedzimtā, mana iegūtā, uzturētā un pilnveidotā Gaisma veido gaišāku pasauli

Mana atbildība. Man svarīgi ir nezaudēt apziņu par nemitīgas savas garīgās izaugsmes nozīmību Pasaules mērogā.

Ja kāds no mums tumšā brīdī vairs nevar atrast savu iekšējo Sauli, ir jāmeklē sevī tas bērns, kurš mācēja gaismu vākt it kā no nekā: no māmiņas smiekliem, no puķes smaržas, no tēta soļiem, no saulrieta debess sārtuma.

Skolotājam iekšējā gaisma dod lielāku iekšējo brīvību. Kāda brīvības sajūta var būt tumsā- tikai bailes. Jo gaišāka iekšējā pasaule, jo Skolotājs ir brīvāks savā domāšanā, savās izvēlēs, savā pedagoga filozofijā....

Iekšēji brīvs cilvēks gaismu pastiprina arī ar labu, neaizskarošu un pozitīvu humoru.

Mācību priekšmetu skolotāji. Speciālisti. Protams, viņi vispirms ir audzinātāji un tad tikai speciālisti. Viņu brīvība ir arī viņu pašu saglabātajā interesē par konkrēto zinātni. Saglabātā interese dod gaišu enerģiju mūsu dvēselei dāvāt zināšanas bērniem caur savu personību. Ja man interesē mana ģeogrāfija un vēsture, ja es pētu Kādus procesus, kuri ir neizprotami vēl visai pasaulei, ja es apbrīnoju daudzās teorijas- rodas kopīgais Noslēpums, Burvība, kura tik ļoti pietrūkst mūsu šodienas pasaulei. Nu nav taču interesantas vairs lietas, kurās viss ir pilnīgi skaidrs. Kāpēc man, Bērnam, par to domāt, dodiet man noslēpumu, kaut radiet, nepieciešams vēl neviena neatklātais, reizēm pat nedaudz bīstamais, lai es spētu pārvarēt un pierādīt , Radīt.

Skolotāja iekšējās pa-Saules bagātināšanas metodes ir daudz: mūzika, māksla, literatūra....... Gaismas vairošanas metode ir arī dabas un cilvēku veidotā skaistuma vērošana- iekšēja prieka izjušana par sajusto, kā iekšējās pa- Saules izgaismošana.... Mēs to bieži aizstājam ar dabas skatīšanos caur fotoaperāta aci, pārvēršot procesu par savdabīgu kolekcionēšanu. Sanāk tādi kā dabas konservi, kuru baudīšana notiek nevis turpat uz vietas, bet vēlāk un vienā plaknē bez smaržas, vēja pūsmas.....

Ļausim sev izbaudīt brīdi līdz Dvēseles dziļumiem, lai iemirdzas mūsu iekšējā pasaule no prieka. Mācīsim arī to saviem bērniem un skolēniem: "neskriet garām nosalušām rokām īstam ugunskuram".

Mani gaismas likumi skolotājam ir tie paši vienkāršākie vispārcilvēciskie garīgās tīrības likumi.

(Domāt labas domas, izvairīties no sliktām, saglabāt pozitīvu prātu. Redzēt citos labo un to izcelt. Ieklausīšanās. Otrs nav tavs īpašums. Citu cienīšana. Dot, nevis ņemt. Negaidīt par katru labu Darbu pateicību. Viens ir visi. )

Rudīte Raudupe ir pētījusi mūsu tautas lielo mantojumu- tautasdziesmas un izveidojusi sarakstu par Bērna cienīšanas likumiem tautasgudrībā.

  1. Otra cilvēka augsta vērtēšana: augsti vērtēt katra bērna īpašās dotības. Ir svarīgi cienīt bērnu par to, ko viņš spēj, negaidot, lai viņš sasniegtu kādas normas, kas der citiem, ne viņam. Ne katram ir ģeniālas dotības, toties katrs ir cienījams par to, ko tieši viņš kā vienreizējs indivīds spēj. 
  2. Modrība visā, uzmanība: ievērot bērna savdabīgās īpašības, viņa vēlmes un vajadzības. 
  3. Otra ievērošana: neignorēt bērnu viņa mazo gadu dēļ, uzmanīgi ieklausīties viņā un nepārtraukt viņa sakāmo. 
  4. Smalkjūtība: cienīt bērna jūtas, viņa ievainojamību.
  5. Citu tiesību un viedokļu atzīšana: atzīt- arī bērnam ir tiesības un bieži vien pat viedāks viedoklis nekā pieaugušajiem. 
  6. Neuzmākšanās: respektēt bērna neatkarīgo būtību. 
  7. Otra neaprunāšana un netiesāšana: respektēt bērna individualitāti. Bērnam ir maz aizsardzības līdzekļu, tāpēc viņu nedrīkst aprunāt vai tiesāt, bet jādod iespēja attīstīt savas unikālās īpašības. 
  8. Otra cilvēka goda aizstāvēšana: bērnam ir spēcīgas sava goda izjūtas. 
  9. Otra cilvēka godāšana: godāt bērna šķīstumu un naivumu. 
  10. Klausīšanās bez aizspriedumiem: ticēt, ka bērnam var būt vērtīgs viedoklis, ka dusmas un sarkasms nav vietā. 
  11. Gatavība izprast otra viedokli un vajadzības: arī bērnam ir nozīmīgs viedoklis, ko vērts uzklausīt, un nopietnībā pieņemt viņa atzinumus. 
  12. Iecietība pret vājāko un atšķirīgo: ļaut viņam pabeigt iesākto, pat ja rīcība ir gausa un vēl nemākulīga.

Vienkārši likumi Gaismas vedējiem katrai stundai.

Bet tam visam nebūs vērtības, ja mēs kopā neiemācīsimies mīlēt. Mēs varam visu dzīvi meklēt Lielo Patiesību un dzīves jēgu, garīgās vērtības un par tām runāt. Ja neielaidīsim savā dvēselē Sauli, ko sauc par Mīlestību, tas viss būs velti.

"Atmetot bailes, apņemoties būt labam, ļaujot atvērties sirdij, cilvēks var īstenot to, pēc kā visvairāk ilgojas- pēc mīlestības", tā saka Rudīte Raudupe un es vēl noslēgumā piebilstu: "un dot Mīlestību citiem!"

Ilze Šulte. 2010.g 3.janvāris.Amadas.
Uzstāšanās runa Starptautiskajos pedagoģiskajos lasījumos 2010.gada 9. februārī Maskavas pilsētas universitātē.

Komentāri

Patiesi vārdi no sākuma līdz

Patiesi vārdi no sākuma līdz beigām.