Skip to Content

Fragmenti no grāmatas "Kā dzīvot priekā" - 3.daļa.

2. Septiņkārša cilvēka struktūra

Tagad aplūkosim konceptu par tā saucamo septiņkāršu cilvēka struktūru, par kuru pirmais runājis sengrieķu filozofs Plotins. Saskaņā ar šo struktūru, cilvēks sastāv no septiņiem ķermeņiem:
- Fiziskais ķermenis;
- Enerģētiskais (vai ēteriskais) ķermenis;
- Astrālais ķermenis, kas ir tverams kā mūsu jūtu pasaule, kā arī vēlmju, kompleksu, interešu, pieķeršanos pasaule;
- Mentālais ķermenis, kas ir mūsu domu, ideju, aprēķinu, pārdomu pasaule, mūsu prāts vai intelekts (tā saucamais zemākais mentāls);
- Mīlestības ķermenis (beznosacīta, garīga, svēta mīlestība);
- Saprāta ķermenis, Patiesības apzināšanas (Augstākais mentāls);
- Gribas ķermenis - Gara spēks.
Grafiski septiņkārša struktūra izskatās šādi:

 

Ķermeņi ieplūst viens otrā: vieglāki, ēteriskākie - blīvākos.

Pēc ezotēriskas mācības, pirmie četri ķermeņi, kas veido apakšējo četrstūri, ir mirstīgie, bet trīs nākamie ķermeņi izveido nemirstīgu monādi - cilvēka Garu.
Cilvēka attīstība ir viņa ķermeņu attīstība. Harmonisks stāvoklis ir šo ķermeņu saskaņota mijiedarbība.
Cilvēka dzīvi lielā mērā nosaka tas, kādiem ķermeņiem viņš piešķir lielāku nozīmi, t.i. velta lielāku uzmanību to attīstībai, bet kādiem - mazāku, ar kādiem ķermeņiem viņš galvenokārt identificē sevi, bet kādi nepiedalās viņa apzinātajā dzīvē. Protams, cilvēks var nezināt par tādu septiņkāršo sevis uzbūvi, un tomēr viņš realizē ķermeņu prioritāti caur savām kaislībām, vērtību sistēmu, dzīves veidu.
Ilustrēsim teikto ar piemēru.
 
Sportists-atlēts piešķir galveno uzmanību savam fiziskajam ķermenim. Protams, nozīmīga loma viņa panākumos ir arī viņa stāvokļa un pārējo ķermeņu attīstībai: par spīti attīstītiem muskuļiem viņš var arī nejust dzīves enerģijas plūdumu, viņa dzīves tonuss (ēteriskais ķermenis) var būt samērā zems; viņš var būt pārāk emocionāls, psiholoģiski nenoturīgs, viegli aizvainojams, ērcīgs, nepārliecināts sevī, viņam var būt novājināta griba tiekties pie uzvaras, t.i. uzvaras vēlme plus neatlaidība (astrālais ķermenis); viņš var būt neveiksmīgs cīņas stratēģijas un taktikas izvēlē, sevis un pretinieku vērtēšanā (mentālais ķermenis).
 
Gara lomas raksturojumam sportistā pievērsīsim lasītāja uzmanību tam, ka austrumu cīņās sportiskās dusmas aizstāja garīga mīlestība pret pretinieku (Mīlestības ķermenis). Paņēmieni ir uzbūvēti nevis uz savu vēlmju pretstatījumu pretinieka centieniem, bet uz to izmantošanu. Jebkādas austrumu cīņas filozofijas pamatā ir augstākie kosmiskie principi, pretinieka cieņa, atskārsme par savu un viņa nesaraujamo saikni ar Kosmosu, apzināšanās, ka aiz tevis stāv Visums, kura zināšanas var kļūt tavējās (Saprāta ķermenis). Savukārt Gara Spēks izpaužas reakcijā uz neveiksmēm, uz darbnespēju slimību, traumu vai citu cēloņu dēļ (Gribas ķermenis).
 
Un tomēr, galveno uzmanību atlēts velta muskuļiem, saistaudiem, locītavām, kamēr pārējie orgāni un fiziska ķermeņa sistēmas atrodas, kā likums, bēdīgā - pameitas stāvoklī. Reti kad profesionāla sportista organisms ir veselības etalons pastāvīgas milzīgas pārslodzes dēļ. To nosaka patērētāja attieksme, vienveidīga attīstība attiecībā pret visiem pārējiem ķermeņiem, kas savukārt izriet no sevis identificēšanas ar muskuļiem, fiziskaiem audiem. Ja sportists identificē sevi galvenokārt ar Gara (ar Mājas "jumta") "trījstūri", tad viņš absolūti dabiski izjutīs vajadzību pēc visu savu ķermeņu harmoniskas attīstības, kas savukārt neizbēgami nodrošinās dzīves harmonizāciju, un visticamāk, arī panākumus sportā, kaut arī dzīve šajā gadījumā iekļaus sevī ne tikai sportu, bet iespējams, vispār stipri mainīsies.
 
Lasītājam droši vien būs interesanti attiecināt piemēru pēc savas izvēles uz jebkuru - muzikantu, rakstnieku, zinātnieku, strādnieku, fermeru, faktiski jebkādu profesiju - un galvenokārt, uz savējo.
Atgriezīsimies tagad pie jautājuma par to, no kādām vēlmēm vajadzētu vadīties dzīvē. Viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams. Atbilde ir atkarīga no daudziem faktoriem: cilvēka rakstura, vērtību sistēmas (kas cilvēkam ir galvenais, t.i. kur viņš redz savas dzīves jēgu), no konkrētiem nosacījumiem. Bet mēs droši varam apgalvot, ka jebkurā gadījumā izvēle būs visefektīvāka, ja cilvēks identificē sevi ar "trīsstūri", t.i., atrodas Gara augstumā. Atrasties Gara augstumā – tas ir, kā tika norādīts, vēl viens no mūsu mērķa "iemācīties dzīvot priekā” ekvivalentiem formulējumiem.
 
Lūk, apspriedīsim šo tēzi un centīsimies viņu pamatot. Vispirms ievērosim, ka ĪGNUMA STĀVOKLIS POSTOŠI DARBOJAS UZ VISIEM SEPTIŅIEM ĶERMEŅIEM. Vispirms cieš astrālais ķermenis, jo emocionāla sfēra rada sagrozīto priekšstatu par īgnuma objektu, bet pēc tam - arī par plašāku objektu spektru un apkārtējas pasaules parādībām, citādi runājot - rada ilūzijas. Ilūzijas, savukārt, ved mūs pie neefektīvas uzvedības.
 
Piemēram, bērns, būdams kādos savos pārdzīvojumos, neveikli pagriežas un sadauza krūzi. Māte asi reaģē, iesitbērnam. Bet mātes reakcija tikai padziļinās bērna neveiklību. Vēl vairāk aizskarts, atgrūzts (?) viņš kļūs vēl neveiklāks. Kāpēc tas notika? Tāpēc ka mātes īgnums par bērna uzvedību radīja viņā iluzorisku priekšstatu, ka galvenais problēmas cēlonis ir bērna nevērīgums, vai vēl sliktāk: kā viņš sadauzīja krūzi tīšām, blēņošanas vai savdabīgas spēles dēļ. Jebkurā gadījumā, pēc mātes domām, viņas reakcija ir attaisnota, lietderīga un nesīs bērnam labumu. Protams, viss tas notiek automātiski, neapzināti.
 
Tātad, izkropļojas astrālais ķermenis, aug neapmierinātība, kas padara vājāku nervu sistēmu. Rodas psihosomatiskas saslimšanas, t.i., dažādu ķermeņa orgānu un sistēmu saslimšanas "uz nervu pamata", CIEŠ FIZISKAIS ĶERMENIS. Skaidrs, ka tas postoši ietekmē arī mūsu domas, tās kļūst drūmas, nomāktas, mēs meklējam apkārt vainīgos, vairs nespējam domāt efektīvi, t.i., CIEŠ MENTĀLAIS ĶERMENIS.
 
Skaidrs, ka dzīves tonuss no tā, maigi sakot, neceļas. Mēs jūtamies bez spēka, kas liecina par ĒTERISKA ĶERMEŅA POSTĪJUMU. Gara Spēka vietā nāk stūrgalvība, mēs vairs nespējam uztvert dzīvi ar patiesi nobriedušo attieksmi, bieži nolaižas rokas, t.i., nopietni izaicinājumi sagaida mūsu GRIBAS ĶERMENI. Protams, šeit vairs neiet runa par paplašināto apziņu, par Veselumu. Mēs jau esam sīku apstākļu un kaislību gūstā, mēs asi reaģējam uz mazākām ietekmēm, mums rēgojas, ka visi grib mūs aizvainot, kaut ko nozagt, iespītēt mums, padzīvoties uz mūsu rēķina. Kāda šeit var būt beznosacītā garīgā mīlestība?! Tā kā gan SAPRĀTA, gan MĪLESTĪBAS ķermenis nonāk “pikē” stāvoklī.
 
Visi trīs Gara ķermeņi vienkārši pārstāj spēlēt jebkādu lomu, it kā viņi pat neeksistētu. Un izmainīt viņu stāvokli nemaz nav vienkārši. Protams, tāda notikumu secība nav obligāta, bet šādā veidā mēs gribētu uzsvērt galveno domu: ĪGNUMS POSTA CILVĒKU. Tādēļ, ja cilvēks izjūt īgnumu, viņš nevar atrasties sava Gara augstumā. Un pretēji, ja viņš neatrodas Gara augstumā, viņš obligāti nonāk postošo vēlmju gūstā, bet tas jau neizbēgami ved pie neapmierinātības, pie neiespējamības dzīvot priekā. Tādēļ dzīvot priekā un būt Gara augstuma stāvoklī var tikai vienlaikus, kas arī nozīmē ekvivalenci šajos divos mērķa formulējumos.
 
Augstāk mēs runājam par to, ka īgnumam, ja mēs neiemācīsimies to pārvarēt, ir tendence attīstīties un postīt cilvēku. Bet tas neizbēgami ved pie ciešanām, kuras pēc būtības ir vienkārši augsta īgnuma pakāpe. Tādēļ atbrīvošanas no īgnuma nozīmē vienlaicīgu atbrīvošanos no ciešanām. Tādējādi, atbrīvošanās no ciešanām, kas ir daudzu garīgu mācību un psiholoģisku virzienu mērķis, ir mūsu mērķa vēl viens ekvivalents formulējums.
 
No šīs perspektīvas, paskatoties ar bērna acīm uz "mājiņas” attēlu, izteikums "jumts aizbrauca" iegūst dziļāku jēgu nekā pierasts vienkāršā sadzīvē. Tas skaidro radušos uzvedības patoloģiju ar nemirstīgas monādes (Gara) smalku ķermeņu nobīdi, izkropļojumu, postījumu, kas ir saistīts ar bezgarīgu interešu pārvaldi Mīlestības, Saprāta un Gribas vietā.
 
3. "Uz savas mājas jumta"
Ķeroties pie mūsu mērķa kārtējā formulējuma apspriešanas - iemācīties dzīvot harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli, - mēs esam spiesti atgriezties pie septiņkāršas cilvēka struktūras. Izskatot to, mēs uzsvērām, ka harmoniska cilvēka dzīve nozīmē visu viņa septiņu ķermeņu labu stāvokli, funkcionēšanu un attīstību. Bet šie ķermeņi nav viennozīmīgi. Īstā cilvēka būtība sastāv no "trīsstūra” ķermeņiem, kas ir Cilvēka Gars. Zemāk atrodošos "četrstūra” ķermeņu funkcija ir nodrošināt Gara harmonisku zemes izpausmi. To attīstību vienmēr pavada pozitīvas emocijas. Tas kļūst skaidrs, ja pievēršam uzmanību tādu dzīves svarīgu funkciju izpildei kā: enerģijas piepildīšana (caur barības un gaisa uztveršanu), sasildīšana, kustība, dzimtas turpinājums caur seksu un veidojot ģimeni, radošums jebkādā darbības veidā. Tomēr, ja šo funkciju izpildes procesā cilvēks neidentificē sevi ar Garu, neredz "četrstūra” attīstībā tikai nodrošinošās funkcijas "trīsstūra” attīstībai, viņš sāk uztvert šo pozitīvo emociju saņemšanu kā pašmērķi. Bet tad šo funkciju izpilde uzreiz paliek pārmērīga, kas ved pie arvien lielākas disharmonijas cilvēka dzīvē. Patiešām, mēs sākam pārēsties, piešķirot arvien lielāku nozīmi garšvielām.
 
Bet ja mēs ēdam, esot Gara augstuma stāvoklī, mēs koncentrējamies tikai uz ēdienu, atrodoties "šeit un tagad", un saņemam neizsakāmu baudu no vienkāršas un veselīgas barības, pavisam citu - garīgas kvalitātes baudu. Mēs esam pateicīgi gan tam, kas sagatavoja ēdienu, gan dabai par šo dāvanu, mēs to vērtējam, un neliels ēdiena daudzums ir pilnīgi pietiekams. Arī gremošanas efektivitāte stipri uzlabojas, gremošanas orgāni un citas sistēmas nav pārslogotas garšīgu, bet grūti sagremojamu un pat kuņģi traumējošu ēdiena sastāvdaļu dēļ. Mēs sīki izskatījām barības uzņemšanas jautājumu, bet analoģiski tas attiecināms uz jebkādām citām darbībām. Baudu kā pašmērķa uztveršana ir visu nepatikšanu pamats. Tomēr tas notiek neizbēgami, ja mēs neidentificējam sevi ar "trīsstūri". Tādēļ iemācīties dzīvot harmonijā, t.i. priekā, un iemācīties identificēt sevi ar "trīsstūri", t.i. uzturēties Gara augstumā, var tikai vienlaikus. Nav viena - nebūs arī cita.
 
(Sv. Privaļskaja, D. Persics - tulkojusi Jana Poperečņuka)
Grupas: