Sveiki. Es ar 4 bērniem paliku Latvijā, vīrs Norvēģijā. Pagājis mēnesis. Šī patreiz manā ģimenē ir lielā LIETA, arī sāpe. Tā pavisam noteikti ir BĒRNA un VECĀKU skola. Ne viena vien ģimene šādi tiek piespiedu kārtā pašķirta...tad vienīgie kontakti telefons, internets un glābējs "skaips".
Un tad tik ļoti pietrūkst tā visa, ko ģimenē spēj sniegt tas otrs.... un bērniem tas ir kā iedot pus konfekti...
Kā tad audzināt musu mīluļus???




Vecākiem šajā gadijumā nevajadzētu "atpirkties" no bērniem - par ārzemēs pelnītu naudu pērkot dārgas mantas. Sak, lai jau tiek kā kompensācija par to ka tēvs (vai māte) nav mājās. Un bērns ātri apgūs šo māku - materializēt savas kaprīzes. Un rezultātā vecāki skries pa daudziem darbiem, bet bērns pat istabu neiedomāsies sakārtot... jo būs "ļoti, ļoti" aizņemts sēžot pie jaunā, modernā datora spēlējot internetā spēlītes.
Jautājums ko viņš no tām iemācīsies?
Jūs teiksiet valodu , bet kādu - visticamāk svešvalodu lamas un izkops talantu apsmiet citus...
Jūs teiksies māku strādāt ar internetu, bet izrādīsies - viņš nepratīs googlē atrast kautko Jums vajadzīgu,
Jūs teiksiet māku strādāt ar datoru, bet viņam - izrādīses atklājums, ka Jūs atvērsiet Tildes datorvārdnīcu :)
Un beigās, kad Jūs kādā izmisuma brīdī atņemsiet interneta modēmu - izrādīsies ka tas Jūsu mīlulim ir lielākais sods, pat sāpīgāks par pērienu.