Skip to Content

Kā mēs sevi dēvējam?!

Lietotāja pooh attēls
Nav klātienē
Pievienojās: 11.03.2010

 Ir tā, ka esam dažādi, bet tāpat jūtamies arī kaut kā vienoti. Es domāju tos "purva dīvainīšus" kuriem patīk tautas dziemas :), kuri dzīvo vairāk vai mazāk pēc tajās mums senču atstātajām gudrībām. 
Ne visi ir dievturi, ne visi ir folkloristi, vilkači, raganas, senticīgie.... Taču esam lielā mērā vienoti.

Parasti mūs mēdz dēvēt par pagāniem, tāpat arī mēs sevi dēvējam par pagāniem. Pa retam minam, ka esam piederīgi senču ticībai, vai etnisai reliģijai, bet vai tas tā ir? Un, kas ir reliģija? Vai esam ticīgie, pielūdzēji, reliģiskie...?

Un tomēr, kā tad ir, vai varam atrast un pieņemt arī kādu kopēju un mums tuvu apzīmējumu?

----------------
Vārds pagāns mūsu pusē ir jaunievests. 

Iepriekš, pirms šī vārda, īpašu vārdu vienkārši nevajadzēja, nebija izveidots kāds īpašs apzīmējums tam, kā mēs (te un turpmāk-visu mūsu senču un mūs tagadnē pašu izpratnē) apzīmējam savu dzīvi tās labumus un nelabumus, kā arī visa mijiedarbību un tā izpratni. Nav bijis plānots nest mūsu ziņu citām tautām, vai vēl vairāk, to uzspiest citām tautām.

Vajadzība pēc īpaša vārda mūsu dzīves ziņas (kultūras) pamata un kodola apzīmēšanai radās tik tad, kad uzkundzējās šeit kristieši ar savu, visai naidīgo mums dzīvesziņai.
Tā kā kristieši mūsu izpratni iedēvēja par pagānisku, bet mūs par pagāniem un bauriem, tad mēs to arī pieņēmām. Jo dzīvojām pēc principa, sauc kaut par malkas pagali, tik krāsnī nebāz. Bijām spiesti tā dzīvot.

Vēl vēlāk, jau pagājušā gadsimta sākumā, kad vairs nebija vajadzības sevi dēvēt kristiešu lamuvārdā- pagāns, radās jauns apzīmējums,- dievestība. Tālāk gan tas neattīstījās, bet ir visas iespējas itin viegli izveidot citas šī vārda lietošanas formas apzīmējot dievestības turētājus - dievestīgie, dievestīgais, dievestīgs, kas atbilsts svešādajam pagāni, pagāns, pagānisks.

Taču, par cik liela daļa sabiedrības bija un ir sapinusies citu tautu dzīvesziņu pinekļos, lai veidotu sapratni un sarunu ar šiem tautiešiem lietojam joprojām vārdu pagāns. Taču vārds dievestība un no tā dievestīgs, ir jau gandrīz gadsimtu mūsu pašu apzīmējums tiem, kuri kopj savu senču dzīvesziņu un tās pamatus. 

Lai viestu vēl lielāku skaidrību, tos, kuri vēlas kopt un atjaunot savu senču dievestību (pagānismu) dēvē par mezopagāniem (mezo- vidus, tie, kas par vidu starp seno dievestību un nākamības dievestību, atjaunoto. "dievstības vidutāji"), bet tos, kuri veido ko pavisam, vai daļēji jaunu, par neopagāniem (jaunas dievestības veidotāji). 

Ir mēģinājumi ievsiets vārda pagāns vietā vārdu senticīgais. Par vārdu senticība un tā ieviešanu, varu vien teikt, ka neredzu loģiskas vajadzības pārtapināt vārdu dievestība pēc simts gadiem par senticību, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu ziņa nemāca mums ticēt, bet māca esības izkārtu. Pie tam vārdu senticība sev ir paņēmusi konkrēta neopagānu grupa savas darbības un iekārtas apzīmēšanai, gluži tāpat kā vārdu dievturi sev paņēmuši citi, senāki, kuri ir izveidojuši gan mezopagāniskas dievestības vidutāju kopas, gan neopagāniskas reliģijas veidotāju un uzturētāju kopas.

Tāpēc vārds dievestība, dievestīgs, dievestīgais, dievestīgie ir lietojams plašākā nevienai konkrētai kopai nepakārtotā nozīmē. 
Protams, skaidrības labad var pielikt klāt vēl vārdus- jaun(?), vai vidutāj(?), lai norādītu ko konkrēti konkrētā grupa veic. 

Taču var arī sīkāk neskaidrot un saprast, ka gan dievturi, gan senticīgie, gan folkloristi ir dievestīgi.
-
Vēl par jēdzienu dievestība un reliģija, kā arī to, kas tos šķir:

Kas ir reliģijas pamati, lai varētu saprast, kāda ir tās atšķirība no dievestības (pagānisma)? 

# Reliģija veidojas kā kāda cilvēka, vai cilvēku grupas vīzija, par visa cēlonību un kārtību

# Reliģija tiek pilnveidota un uzturēta no īpašas priesteru kārtas, kuriem, kā parasts tiek piešķirta. jeb precīzāk to piešķir priesteri paši sev, īpaša tuvība ar Augstāko.

# Cilvēku, tautas intereses tiek pakārtotas reliģiskajām, prieteru kārtas interesēm un vajadzībām.

# Prieteri iemantojot savu stāvokli pretendē uz varu sabiedriskajā iekārtā un to saņēmuši notur jebkuriem tiem pieejamiem līdzekļiem.

# Reliģiju, tās uzturētāji veido tā, lai nepieļautu nekādu citādu domāšanu. Tie tiek visiem pieejamiem veidiem izskausti, iznīcināti, nolādēti.

# Reliģija ne vienmēr pretendē uz reliģijas nosaukumu (kā nacisms, vai komunisms), taču vienmēr ievēro iepriekš uzskaitīto.

Savukārt dievestība (pagānisms) veidots pēc citiem principiem:

# Dievestību veido plašs cilvēku loks, tauta, nosakot savu kopējo izpratni par visa cēlonību un kārtību, atbilstoši savai dzīves ziņai un dabā novērotajam, tāpat balstoties uz savu senču atziņām.

# Dievestība tiek pilnveidota un uzturēta tautā izmantojot tās veidoto iekārtu. Mums tas noticis saimēs (dzimtās). Tiek izmantoti arī zināšanu glabātāji. Tāpat izpratne par lietu patieso kārtību tiek nemitīgi pētīta un izmantota praktiskām vajadzībām. Dziedniecībā, auglības uzlabošanā, aizsardzībā un citādos veidos. Mēs pazīstam reģus, burtniekus, vilkačus, vilkates, raganas un ragaiņus, kā arī citus, kas ir dažādas, sava veida,- skolas kopējā dzīvesziņā. 

# Dievestība un tautas veidotā sabiedrība attīstās savstarpējā harmonijā papildinot viena otru un viena otru uzturot izmantojot tradīcijas un dažādus īpašus ziņas nodošanas veidus nākamajām paaudzēm. Mums zināmās tautas dziesmas, raksti, materiālās kultūras lietas.

# Dievestība nosaka atsevišķu cilvēku īpašu stāvokli sabiedrībā, balstoties uz šo cilvēku zināšanām, pieredzi un prasmi īpaši tās pielietot par labu cilvēkiem konkrētā kopā. Taču dievestība nenodrošina kāda cilvēka, vai to grupu varu pār citiem, balstītu uz dievestības principiem. Vara un dievestība ir šķirtas būtības. Protams, tas neizslēdz dažus gadījums, kad kāds cilvēks vēla dievestību izmantot savu personisko mantisko un varas interešu labā, bet tad dievestība tūlīt arī pārtop par reliģisku kultu.

# Dievestība nemēdz būt uzbrūkoša un neaizstāv uzbrukšanu. Dievestība vienmēr ir ierocis tiem, kuri aizstāvas pret uzbrukumiem un uzbrucējiem. Tas gan nenosaka, ka uzbrukums nevar būt aizstāvības taktisks paņēmiens atsevišķos gadījumos, kopējā stratēģijā pretimstāvot uzbrucējam. 

# Dievestība parasti nepretendē uz kādu īpašu apzīmējumu sev, jo ir pašsaprotama dzīves ziņas sastāvdaļa. Taču atsevišķos gadījumos, kad uzbrucēju ietekmē vērojams panīkums, ir iespēja lietot kādu noteiktu jēdzienu ap kuru apvienojas cilvēki ar nolūku atjaunot sākotnējo dievestību.

Un kā domā Tu?

n/p
Nav klātienē
Pievienojās: 09.04.2010
Es apzinos vainu

Esmu kristiete un nez kādēļ jau sen un diezgan lielā mērā jūtos vainīga par visu to 13 gadsimta jezgu, kad jaunu zemju meklējumos un bailēs no pareizticības izplatīšanās šeit ienāca krustneši un kristīja latviešus ar varu. Es bez ironijas kristiešu vārdā atvainojos arī par inkvizīciju un to, ka īstenībā Bībeli viduslaikos neviens nelasīja. Kā arī par to, ka tā saucamie kristieši patiesos Dieva kalpus nogalināja. Es atvianojos arī par tām neģēlībām, kas notiek šodien daudzos klosteros, un par to, ka cilvēki saucas kristieši, bet uzvedas sliktāk nekā tie, kas tā nesaucas.

Tas nenozīmē, ka noteikti esmu labāka par citiem kristiešiem. Es tikai gribu teikt, ka saprotu daudzu cilvēku rūgtumu pret kristiešiem. Taču Trīsvienīgais Dievs nav vainīgs pie tā, ka cilvēks no brīvas gribas izvēlas  rīkoties pretēji tam, kā Dievs viņu māca, ka cilvēks kļūst iedomīgs un nežēlīgs. Kristus dotās dzīves ziņas vietā cilvēks ir radījis šausmīgas, izkropļotas reliģijas.

P.S. Īstenībā daudzas latviešu tautas dziesmas ir radušās tieši no diezgan precīzas Dieva kā Visaugstākā radītāja un Glābēja  izpratnes. Protams, ne visas.
Es gan "dzīves ziņu" labāk tulkotu kā filosofiju, nevis kultūru, jo ticība rada filosofiju (mīlestību uz viedumu) un attiecīgu dzīves veidu,bet  reliģija rada kult+ūru un tradīcijas.

Lietotāja pooh attēls
Nav klātienē
Pievienojās: 11.03.2010
Rainis

 Paldies par interesi, bet...

Ak, šī gan nebija diskusija par Raini ;)

"Rainis ir mūžīgā tagadne un nekad pagātne"

Jāsaka, ka es neesmu nedz mesiju, nedz apustuļu, nedz to popularizējošo misionāru piekritējs :) 
Bet katram jau savas. Savs pieturas punkts. Cilvēki, lai cik jauki un ģeniāli arī nebūtu, kļūdas. Nekļūdīgs ir vien Dieva likums :)

n/p
Dzīvesziņa

Labdien!
Lūk, tas ir jauki, ka mēs esam sākuši par to runāt.
Liels būs izbrīns visiem, kad mēs pacelsim savu garīgās atmodas karogu un tad, tikai tad mēs no tiesas būsim brīvi. Negribējas plaši skaidrot savas domas, bet vēlos īsumā atsvaidzināt mūsu apziņā savulaik Raiņa teikto.

Rainis ir mūžīgā tagadne un nekad pagātne

 

 

Es esmu dzīvais, kas izdodas darbā. Man sava darba nau. Manam darbam nau sava laika. Es atnācis agri, un man jāaiziet. Arī tā es neesmu velti bijis (..) No manis dzirkstis aizlēks uz manu sugu, tā zinās, ka nāks arī viņas laiks.

(KR 15, 30.)

 

Viss nu ir sasniegts, Latvija ir, bet mums nau vieglāk. (KR 15, 231.)

 

Mēs esam vēstures attīstības gaitā tikuši aizvien nelaimīgāki, un nu mēs gandrīz vairs nevaram izturēt.

Ir jānāk pārmaiņai: Viņa jāatrod. (KR 17, 248.)

 

Dabas tautas labsirdīgas visur, naivas, top uzveiktas ne vien caur varu, bet viltu. (KR 14, 96.)

 

Katru gadu pīšļu kārta / Virsū bira atmiņai./ Simtu gadu putekļos /Nost atmiņa nosmakusi. (KR 14, 64.)

 

Tu neprātīgā tauta, vai tad mūžam / Tu ļausies ziedoties kā upurjērs?

Ver acis vaļā, negul`, piecelies . . (KR 15, 117.)

 

Tautai pašai jāizšķiras, jāizcīnās iekšēji, vai grib būt patstāvīga? (KR 15, 127)

 

Nepietiek savu apspiedēju pārvarēt ar rupju varu, vajag viņu pārvarēt garīgi un no viņa dzīves likumiem atsvabināties. Kas ir kūtrs vai nespējīgs to darīt, taps atkal apspiedēja vergs arī materiālā ziņā. Te draud jaunām patībām un tautām vislielākās briesmas. (KR 17. 238.)

 

Eiropietis kā pastāvīgs karotājs ir pieradis pie disciplīnas, varas un spaidiem, ir visu iekārtojis pēc saviem kareiviskajiem ieradumiem: savu valsti, savu ekonomisko dzīvi (laupīšana un izmantošana) , savu morāli (viss dibinās uz baušļa ”TEV BŪS!”) un, visbeidzot savu dievu, pašu augstāko karakungu, kurš morālisko kārtību ir iekārtojis militāri. Eiropietis ir tik dziļi iedzīvojies militārajos spaidos, ka arī visbrīvākie gari nespēj iztikt bez tiem. (KR 24, 94.)

 

Tā ir sabiedrības neveselības un nākoša sabrukuma zīme, ka viņa netic vairs garīgiem spēkiem, bet tikai rupjai varai, kaujamiem ieročiem un naudai. (KR 17, 214.)

 

Kristīgas mīlestības ideāls nau humanitātes jeb cilvēkmīlestības ideāls, kā maldīgi tagad vēl domā visi. Tie abi ideāli izslēdz viens otru: kristīgā mīlestība ir humanitātes lielākā un pēdējā pretiniece. Kristīgā mācība prasa pilnīgu altruismu, padošanos citiem par labu, kas ir pārdabisks; patiesībā šī pārdabas vara ir sabiedriska vara. Viņas gribētais panākums un mērķis ir: status quo uzturēšana; viņas līdzekļi: apgādība no augšas, no pārdabiskas varas, kurai zemē ir priekšstāve: valsts vara. (KR 24, 286.)

 

Vecā Eiropas mantotā kultūra jāatmet, vecā ticība, Kristīgā, jāatmet. Gluži jaunai jābūt tautai. (KR, 14,108.)

 

Gog, Magog un De magog./ Gog, Gogam, Gogamed./

Antikrists grib visu pasauli iekarot, uzdodas par Kristu. (KR 15, 141.lpp.)

 

Vecā ticība jāatjauno . . Skaidra dabas ticība. (KR 15. 331.)

 

Pārgalvīgam būt, tas nozīmē būt brīvam. Brīvam būt tas nozīmē būt pašam, būt stipram, lielam, centīgam, pieticīgam. (KR 14, 229.)

 

Runa nau par jaunas domas nojaušanu un domāšanu, bet par izdomāšanu līdz galam, izskaidrošanu citiem.. (KR 24, 73.)

 

Mēs spējam šo zemi ierīkot tik labi kā savas mājas. Bet jādara tas ir mums pašiem. (KR 17, 205.)

 

Ja arī visa tauta nedzīvo jauno lielo dzīvi, ja lielākā daļa vēl vecā parašā, tad tomēr jaunais jau ir

uzziedējis kad viņš parādījies nedaudzajos. (KR 14. 271.lpp.)

 

Mēs nākam piepildīt visas prasības, visas pasaules ilgas, ne vien materiālu cilvēces labklājību, bet arī garīgo. (KR 15, 95.)

 

Tautai vajaga būt kādas dzīves dziņas uz nākotni un kādas dzīvas atmiņas no lielas, lepnas pagātnes: tās ir sastāvdaļas viņas dvēselē, kura ir dzīves griba. Bez tās tauta zūd. Ar to tauta nezūd arī nomirdama, jo paliek šīs dzīvās dvēseles darbi kā tālāk darbīga kustība . . Nākotnē neuzvarēs nedzīva manta, bet dzīvs gars. Uz to dibināsim savu dvēseli. Dzīva dziņa uz nākotni: uz izglītību mums ir, vajga dziņu padziļināt uz mākslām un zinībām, un uz reliģiju. Pagātnes mums nau tādēļ mums nau lepnuma. . . Mums tas jāceļ. Senā ticība un tautas dziesmas var būt pamats lepnumam un pārākumam pār citiem . . Tas mūs saturēs kopā kā tautu, tas mūsu lepnums. (KR 24, 670.)

 

. . mēs vēl par maz saprotam mūsu tautas dziesmu: mūsu laime tikai, ka mēs viņai vēl stāvam tuvu, tuvāk nekā citas Eiropas tautas savām dziesmām. (KR 17, 67.)

 

Bet mūsu laikos augstākā prasība ir pēc dvēseles brīvības un attīstības un pēc visas līdzšinējās dzīves pārvēršanas uz skaistumu kā dvēseles uzdevumu. Vai ir ticība, kas izpildītu šo augstāko prasību? (KR 17. 231.)

 

Nākamai reliģijai jābūt atkal dzejai, kā bija kultūras sākumā. Latviešu senai ticībai ir labākie dīgļi. (KR 24, 667.)

 

Kāds reliģijas veids jaunais? Jāpieslēdzas pie vecā, uzturot kultūras sakarus un sevi rādot visu kultūras vēsturi. Uzturējusi visu pirmatnību līdz šai dienai pilnā skaidrībā latviešu ticība . . Bet latvju tautas dziesmu dzeja ir dzīva, jo darbojas ap tagadni . . Reliģija ir tikai dzīves un tagadnes poēzija . . mēs vairs nevaram aizmirst, ka saule ir saule, ne persona, ka pērkons ir pērkons, ne persona. .  mēs dosim cilvēcei jaunu ticību. Aiz mums stāv tautas dziesmas un tauta pati. (KR 24, 668-669.)

 

Dibināt kultūras misionāru biedrību.

Lai misija neuzspiež kristīgas ticības tautām, kurām pašām ticības varbūt augstākas. Lai neuzspiež kapitālismu un viņa tehnisko kultūru un garīgo mežonību. Lai nes tikai zinātni un garīgo kultūru, kādu prasa tai tautas: medicīnu, higiēnu, poēziju, mūziku.

(KR 24,681.)

 

Tava ziņa

Lai ievadītu ziņu, vispirms ir jāienāk portālā.
johanslaimigaisStarptautiskā prenatālās izglītības konference Latvijā 17.jūnijā. Pilna ziņa kalendārā.pirms 6 gadi 23 nedēļas
johanslaimigaisAlternatīvās izglītības forums Valmierā 11. maijā Vidzemes Augstskolā. Pilna ziņa kalendārā.pirms 6 gadi 27 nedēļas
johanslaimigaisĀdažu Brīvā Valdorfa skola aicina pievienoties skolēnus 10.klasē! Zvanīt Kerolai – 29405547 Vairāk informācijas http://www.tavaskola.lv/node/711pirms 7 gadi 16 nedēļas
johanslaimigaisTālākizglītības seminārs Valdorfpedagoģija pirmsskolā 2012.gada 2. - 6.jūlijā Reģistrēšanās (Rīgā, Baltā ielā 15)pirms 7 gadi 19 nedēļas
johanslaimigaisVeidojas valdorfpedagoģijā balstīta jauna klase Valmierā. Tel. 29412690, 64233260 Ievai Zundai. Visa ziņa šeit:http://www.tavaskola.lv/node/708pirms 7 gadi 1 nedēļa
johanslaimigaisVēl iespējams pieteikt dalību un pievienoties diskusijā konferencē "Garīgo vērtību stiprināšana un vērtībizglītības aktualizācija izglītībā".pirms 7 gadi 34 nedēļas
johanslaimigaisAicinājums pievērst uzmanību Vecāku kustības aptaujai www.tautasskola.lv/pirms 7 gadi 34 nedēļas


Mūsu draugu lapas:

Tautasforums.lv

Tautasskola.lv

Saulesskola.lv

Drustu tautskola 99 Baltie Zirgi

Ikšķiles Brīvā Skola

Latvijas Humānās Pedagoģijas Asociācija

21. Gadsimta Skola

Sokrata Tautskola

Biedrība Cita Skola, NakotnesSkola.lv

Antroposofiskā kustība

Brīvā Māras Skola

Dzīvā Skola

Šobrīd klātienē ir:

Patlaban klātienē 0 users un 2 viesi.

Čats

Lai čatotu ar kādu no klātienē esošajiem lietotājiem, vispirms ir jāienāk portālā ar savu lietotājvārdu.

Apmeklējumu skaits kopš 26.11.2010

Notikumu kalendārs

P O T C P S S
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30