Jo vairāk par šo nodarbi uzzinu, jo vairāk izbrīna rodas: kāpēc lomu spēles netiek plaši jo plaši izmantotas skolās? Ar tām domāju ne tik daudz tās, ko izmanto uzņēmējdarbībā darbinieku treniņiem, bet tās, ko parasti mēdz uzskatīt vienīgi par izklaidi.
Tiem, kuri vēl nezina: Latvijā darbojas vairāki lomu spēļu entuziastu grupējumi, sākot ar spēļu klubu "Drakons" un Latvijas Fantastikas un fantāzijas biedrību (LFFB). Līdz šim lasītajās publikācijās, šķiet, uzsvars bijis uz eksotiku: elfi, rūķi, burvji un raganas, teatrāli tērpi un tāds kā pašdarbības teātris brīvā dabā...
Tuvāk iepazīstoties ar šiem cilvēkiem, izrādās, ka šis vaļasprieks viņus rosina lasīt grāmatas, studēt vēsturi, rakstīt sacerējumus (piemēram, spēļu leģendas) un muzicēt; vēl var runāt par organizatorisko iemaņu izkopšanu, un ne tikai. Plus vēl fiziskas nodarbes svaigā gaisā. Ko vēl skolēniem labāku var gribēt?
Pašam rakstot kompānijas spēli pēc hercoga Jēkaba laiku motīviem Tobago salā, īsā laikā (pēc brīvas gribas!) uzzināju vairāk par 17. gadsimtu, nekā visā skolas laikā. Turklāt jutu, ka iegūtā informācija izrādās daudz noturīgāka, nekā tā, ko kādreiz iezubrīju pirms kontroldarbiem un eksāmeniem.
Tas viss atsauc atmiņā padomju laikos iznākušu poļu rakstnieka grāmatiņu "Līdzeklis pret Alkibiadu". Stāsts sākas ar klasi, kurai nepatīk mācīties vēsturi pie skolotāja ar iesauku Alkibiads. Reiz bērni uzzina, ka no vecāko klašu skolēniem var iegādāties līdzekli, kā viegli tikt ar netīkamo skolotāju. Par viņu piedzīvojumiem varat izlasīt paši, taču, domāju, Jūs jau nojaušat: galu galā izrādās, ka patiesībā viņi priekšmetu izrādās apguvuši pat itin braši - paši sev par pārsteigumu!
Jā, lomu spēļu brīnišķīgākā īpašība ir tāda, ka tās var visgarlaicīgāko priekšmetu pārvērst aizraujošā piedzīvojumā. Gatavojoties nākamajai spēlei, viens otrs skolēns, kurš citādi garlaikojies attiecīgajā priekšmetā, pats ar entuziasmu raksies pa grāmatām, lai apgūtu saskaņā ar spēles scenāriju nepieciešamās zinības.
Lūk, vēl divas tēmas, par kurām esmu plānojis uzrakstīt: (1) Dānijā ir vidusskola, kurā viss izglītības process ir balstīts uz lomu spēlēm; (2) Skandināvijā jau ne pirmo gadu notiek konferences, kas veltītas lomu spēlēm izglītībā.
Iesākumā pietiks, gaidīšu Jūsu komentārus, papildinājumus un iebildumus. Bet līdz tam - aicinu iepazīties tuvāk ar šo jomu lomu spēļu fanu pasākumā LatCon2010, kurš notiks 22. un 23. maijā Rīgā, Tallinas ielā 97. Manā vadībā tur notiks freeform tipa spēle "Tālais Rietumkrasts". Uz redzēšanos!
Guntis Veiskats,
www.laimesskola.lv
Bet nauda šeit tiešām nebūs noteicošais faktors, jo šoreiz bija pieredzējusi publika, kuri, šķiet, pat nepamanīja pāris kļūdas, ko pieļāva jaunizceptais spēles vadītājs... 
Tā nu mēs varam darīt zināmu citiem, ka ar Baltā Minkas palīdzību mēs nospēlējām vienu spēli arī mūsu mājas pagalmā. Visiem iesaku pamēģināt! Tā tik ir forša pieredze ielīst cita ādā!
Mūsu kompānija jau sapņo par vēl vienu spēli. Šoreiz būsim gatavi spēlēt daudz azartiskāk, jo nu ir skaidrs, kā tas viss darbojas.
Mūsu spēlē jaunākais bija 14 gadīgais jubilārs. Apkārt skraidīja 10 mazi bērneļi un čīkstēja 2 zīdaiņi. Lai spēle būtu tāda, ka tajā var iejusties visā pilnībā, bērniem nākošreiz meklēsim auklītes.
Galvenais, ka šī spēle patīk pat tiem, kas parasti nekādas citas spēles nespēlē un vispār uz neko it kā nav iekustināmi.
Man vienīgi žēl par tām visām neizmantotajām iespējām. Es taču varēju kādu noindēt un tad par dārgu naudu atdzīvināt. Varēju kādu nodurt un piesavināties viņa naudu. Nesaprotu, kapēc es biju tik kārtīga. Mans vīrs gan savā lomā apprecēja krogus madāmu, iestāstīja viņai novākt manu meitu, nošāva mani brīdī, kad es dūru viņa jaunajai sievai, galu galā vēl pievāca gan savas sievas, gan manas meitas bagātības.
Iesaku visiem!!!!