Raksta autors:
Aelita Folkmane-Burgere Ir kļuvis moderni runāt par emocionālo inteliģenci, taču, pārskatot Latvijas interneta vietnēs atrodamo informāciju par šo tēmu, atklājas kaut kas, kam manā uztverē nav vispār nekāda sakara ar emocionālo inteliģenci – gandrīz visur tiek uzsvērta nepieciešamība prast savas emocijas kontrolēt. Manā uztverē emociju kontrole ir analoga slimības simptomu manipulēšanai ar antibiotikām, aspirīnu, pretiekaisuma līdzekļiem un citiem medikamentiem – simptomi tiek aizmālēti, absolūti neko neizdarot ar slimības patieso cēloni. Šāda tipa rīcības rezultāts gan emociju, gan slimības gadījumā ir viens un tas pats – uz brīdi rodas izlūzija, ka problēma ir pazudusi. Taču ilūzija ir tikai ilūzija; pēc īsāka vai ilgāka laika sprīža patiesība sit augstāku vilni, lai cilvēks tomēr attaptos – problēma liek sevi manīt ar vēl sāpīgākām emocijām un fiziskajiem simptomiem. Jo aplamāki ir cilvēka centieni padarīt emocionālās vai fiziskās sāpes mazākas, neko nedarot ar to cēloņiem, jo vairāk tās liek par sevi manīt. Jo ilgāk cilvēks izvēlas nedzirdēt emociju sniegtos signālus vai cenšas ar tiem "sadzīvot", jo spēcīgākas un grūtāk ignorējamas fiziskās sajūtas un dzīves situācijas liek viņu tām beidzot pievērst uzmanību. Emociju sniegtās informācijas ignorēšanai ir pakāpeniskas, tālejošas un neizbēgamas sekas: sabojātas attiecības, sociālās problēmas, depresijas, slimības (no vieglām līdz letālām), nelaimes gadījumi, pašnāvības…
Daudzas no emocijām izrādās pārāk sāpīgas uztverei, īpaši tad, ja tās atkārtojas bieži vai ilgstošu laika periodu. Ja cilvēkam nav īstās "atslēgas", kā tikt galā ar šīm sāpēm un diskomfortu, tad viņš sāk lietot dažādus "anestēzijas" līdzekļus - saldumus vai citus “gardumus” (gandrīz katrai sāpīgai emocijai vai pozitīvas sajūtas trūkumam ir atbilstošs pārtikas produkts, kas rada anestēzējošu vai uz brīdi komfortu radošu efektu), alkoholu, cigaretes, narkotikas un dažādas citas apreibinošas vielas (t.sk. medikamentus), seksu, aizmiršanos darbā, video un azarta spēlēs, piederībā dažādiem apšaubāma satura grupējumiem un tml. Diemžēl šos atsāpināšanas un aizmiršanās līdzekļus sākuši pielietot arī arvien jaunāka vecuma bērni. Skolās emociju izpausmes sasniegušas pat smagas vardarbības pakāpi, bērni uzdrošinās pīpēt pat skolas telpās... Vai tas nav apliecinājums tam, ka esam šo pasauli padarījuši pārāk sāpīgu bērnu utzverei? Parāk tukšu? Pārāk vardarbīgu un cietsirdīgu – gan atklātā, gan slēptās formās? Vai spējam šiem bērniem palīdzēt? Vai zinām, kas viņiem visvairāk sāp? Vai spējam palīdzēt PAŠI SEV, un vai zinām, kas mums sāp, un kāpēc?
Cilvēks nesastāv tikai no miesas un asinīm – no fiziskā ķermeņa. Cilvēks ir komplicēta daudzdimensiju struktūra, kurā fiziskais ķermenis ir tikai nicīga daļiņa no Vesluma, un kura lielāko daļu sastāda smalkās energo-informatīvās struktūras un apziņa. Emocijas šajā struktūrā ir kā daļa no vadības pults – tās pastāvīgi sniedz cilvēkam informāciju par viņa energo-informatīvās sistēmas darbību, norādot uz “pārsniegtu ātrumu”, lēnu vilkšanos, stāvēšanu uz vietas, nepareizu virzienu, melošanu sev, melošanu citiem, problēmām attiecībās ar sevi, citiem un pasali kopumā, un pat ar Dievu, garīgo likumu nezināšanu, neieklausīšanos savā intuīcijā, savā Augstākajā apziņā, savas misijas neapzināšanos, savas dzīves izniekošanu pavisam ne tām darbībām, kuru dēļ Dvēsele izvēlējusies šo dzīvi un šo ķermeni... saraksts varētu būt ļoti garš. Katra emocija ir saistīta ar informāciju par tās izcelsmes avotu jeb cēloni; tā ir kā rādītājpirksts, kura virzienam pareizi izsekojot, mēs varam atrast pareizo problēmas risinājumu – īsto problēmas cēloni un harmoniskāko tā likvidēšanas veidu. Neļaujot sev izjust kādas no emocijām vai tās kontrolējot, cilvēks praktiski norobežo un attālina sevi no savas problēmas risinājuma.
Diemžēl skolu oficiālajās mācību programmās šiem jautājumiem tiek pievērts nepiedodami maz uzmanības. Šos jautājumus nepārzina lielākā daļa skolotāju (ar retiem izņēmumiem, kad par skolotāju strādā sirdsgudrs un dzīvesgudrs cilvēks), un līdz ar to viņiem nav, ko nodot tālāk saviem skolēniem. Šādā situācijā veidojas arī konflikti starp skolēniem un skolotājiem. Viskrasākie konflikti notiek starp mūsdienās emocionāli un garīgi daudz jūtīgākiem, inteliģentākiem bērniem un vecās autokrātiskās pedagoģiskās sistēmas pārstāvjiem.
No skolas dzīvē jaunais cilvēks tiek izlaists bez "lietošanas instrukcijas" – bez prasmes apieties ar savu ķermeni un pilnvērtīgi rūpēties par tā veselību visos līmeņos - fiziskajā, emocionālajā, mentālajā un garīgajā, kā arī bez prasmes adekvāti saskatīt un novērtēt sakarības starp šiem līmeņiem. Ja viņam rodas kaut vai niecīgas problēmas paša dzīvē vai ar viņa mazā bērna veselību – uzreiz tiek meklēts ārsts, dziednieks, psihologs, psihoterapeits... Taču tas nav normāli! Ikdienas situācijās mums ar sevi ir jāmāk pašiem tikt galā – tieši tāpat, kā paši mākam sašņorēt kurpju auklas, atrast pareizo ielu un māju, un saskaitīt naudu veikalā...
Ja ģimenē ir bērni, viņi pat mūsu apslēptākās emocijas parāda mums kā spogulī, vai arī viņi mūsu sāpīgo emociju piesārņotajā vidē burtiski smok (jā, jā - tas var būt viens no bērnu astmas iemesliem) vai bieži slimo. Ja mēs pret sevi un saviem bērniem izturamies vardarbīgi, piesāņojot savus un viņu organismus ar fizioloģiski neasimilējamu pārtiku, medikamentiem, nakotikām un savu Dvēseli ar “ziepju operām”, talk-šoviem, reklāmām un citām emocionāli, informatīvi un garīgi tukšām laika nosišanas aktivitātēm sava dzīves uzdevuma un misijas pildīšanas vietā – tad bērni šo vardarbību atspoguļo ar vardarbību pret dzīvniekiem, vardarbību vienam pret otru, aizraušanos ar vardarbīgām video spēlēm un filmām, vai vardarbību pret mums... viņu nodarbes kļūst vēl tukšākas un vardarbīgākas, kā mūsējās – ar mēŗķi mums beidzot ieraudzīt sevi spogulī!
Kāpēc tieši šobrīd ir tik aktuāli apzināties to, uz ko norāda mūsu emocijas? Tādēļ, ka cita ceļa laukā no šīs krīzes, kāda pašlaik ir iestājusies visās dzīves sfērās, vienkārši nav. Ja kādam šis apgalvojums šķiet pārspīlēts, pacentīšos pierādīt pretējo...
Kur atrodami vispareizākie risinājumi jebkurai dzīves problēmai? Risinājumi slēpjas patiesā un dziļā garīgajā izpratnē un zināšanās. Taču runa ir ne jau par tām dogmām, ko postulē mūsdienu organizētās reliģijas, bet gan par tām zināšanām, ko atvērts un garīgi tīrs cilvēks saņem caur sevi no Visuma energo-informatīvā lauka, no Kosmiskās apziņas, tāpat kā tās saņēma mūsu civilizācijas viedākie Skolotāji – Kristus, Budda un tml. Spēja šīs zināšanas saņemt ir atkarīga no mūsu energo-informatīvās sistēmas kanālu tīrības, no mūsu Dvēseles tīrības, sirdsskaidrības. Katra sāpīgā, neintegrētā emocija, katra domu forma, kas nav saskaņā ar Mīlestības likumiem, ar Augstākajiem garīgajiem likumiem, jebkurš fiziskais piesārņojums (neasimilējama pārtika, medikamenti, vides piesārņojums...), kuram nav paredzēta vieta mūsu fiziskajā organismā, ir kā “korķi” mūsu energo-informatīvajos kanālos, kā dubļu pikas uz loga stikla, caur kuru raugāmies uz pasauli. Jo fragmentārākā un nepilnīgāka ir aina, kuru redzam – jo mazāk mākam atšķirt melus no patiesības, un jo destruktīvāka, haotiskāka un neadekvātāka ir mūsu rīcība un mēģinājumi risināt šādas rīcības radītās problēmas. Jo tīrāks mūsu “logs uz pasauli” visā tās multidimensionālajā daudzslāņainībā – jo pilnīgāku kopainu spējam saskatīt un produktīvākus risinājumus atrast jebkurai problēmai, un no ārējo apstākļu “upuriem” mēs pārvēršamies par apzinātiem tādas realitātes radītājiem, kādu paši vēlamies.
Jūtīgums ir atslēgvārds. Mums ir jābūt jūtīgiem, lai sajustu, ka otram sāp, lai sajustu (nevis grāmatā izlasītu), kas ir ēdams un kas ir organismam fizioloģiski neizmantojams, lai sajustu, kas ir vajadzīgs mūsu ķermenim un Dvēselei, un kas vajadzīgs Zemei, uz kuras dzīvojam, lai sajustu, kā dzīvot harmonijā ar Dabas, Dieva un Mīlestības likumiem... Katra “dubļu pika uz loga stikla” šo jūtīgumu samazina, to novedot pat līdz nullei... Katra apzināta un integrēta emocija palīdz šo logu “nomazgāt”, padarot mūs redzīgākus, jūtīgākus, viedākus.
Viens no galvenajiem semināra “Pats sev psihologs: emociju apzināšanās un integrācija” mērķiem ir aizpildīt nepieļaujamo robu mūsu zināšanās par savu emocionālo pasauli un sekmīgām darba metodēm darbam ar to. Šis seminārs pašlaik ieņem nozīmīgu vietu arī plašākas ieceres – Dabiskās Higiēnas skolas – pakāpeniskā veidošanā Latvijā. Dabiskā Higiēna nav tikai roku mazgāšana; tas ir veselības aprūpes virziens, kam pirmsākums ir meklējams pirms vairāk kā pusotra gadsimta Amerikā, bet kas šodienas fiziski, emocionāli, mentāli un garīgi piesārņotajās cilvēku dzīves iekšējās un arējās vides dēļ iegūst daudz spēcīgāku aktualitāti kā Dabas un Dieva noteiktais virziens cilvēka un Zemes veselības saglabāšanai. Dabiskās Higiēnas skola – tā nav statiska sistēma – tā ir augoša un dinamiska, un tās mācību galvenais kritērijs ir patiesums jeb atbilstība Dabas un Dieva likumiem.
Par šo un citām topošās Dabiskās Higiēnas skolas programmām un to norises laikiem detalizētāku informāciju iespējams iegūt šeit:
http://www.dabas-berni.net/services/index.html
Mācības:
8.-9.jūnijā, Rīgā
II-III 18:30-21:30
Seminārs"Veselīga, dzīva uztura pagatavošanas māksla", 1.līmeņa 1.
(teorētiskā) daļa. Vada Aelita Folkmane - Burgere
10.-13.jūnijā, Rīgā
V 18:00-22:00, VI-VII 10:00-18:00
Seminārs "PATS SEV PSIHOLOGS: Emociju apzināšanās un integrācija",
1.(bāzes) līmenis.Vada Aelita Folkmane-Burgere
18.jūnijā, 9.jūlijā, 24.jūlijā, 6.augustā, 21.augustā, Rīgā
VI 10:00-16:00
Vienas dienas seminārs"Veselīga, dzīva uztura pagatavošanas
māksla", 1.līmeņa 2.(praktiskā) daļa. Vada Sandra Vaice
18.-20.jūnijā, Rīgā
V 18:00-22:00, VI-VII 10:00-19:00
Seminārs "MANDALU MAĢIJA: mandalas kā māksla, meditācija, sevis
izzināšanas instruments, terapija." 1.līmenis. Vada Aelita Folkmane-Burgere
Rakstu iesūtīja:
Aelita Folkmane-Burgere 
Komentāri
Varbūt palīdz ;)
Emociju apslāpēšana ir to apspiešana. Izkliegšana ir neapspiešana. Vienas lietas divas puses:) Cēlonis, kā ir tā ir pašā cilvēkā. Mūsos ir tā saucamās negatīvās emocijas, no kurām mēs vēlētos tikt vaļā. Bet, ja ir negatīvās emocijas, tad ir arī pozitīvās emocijas. Vienas bez otrām nevar pastāvēt, jo duālā pasaulē ir divas puses vienai lietai: - un +, melns un balts, nakts un diena. Mēs iepazīstam vienu caur otru. Ja mēs dzīvotu tikai dienā, mēs dienu nespētu novērtēt. Mēs dienu novērtējam tikai tad, kad esam iepazinuši nakti. Protams, tas pats ir arī otrādi. Gan diena, gan nakts ir vajadzīga. Līdz ar to var jau vēlēties, lai ir tikai pozitīvās emocijas, bet tas nozīmē, ka būs arī negatīvās emocijas (apspiestas vai neapspiestas). Lai ko mēs izvēlētos, mēs noraidām otru pusi. Tā kā mēs kaut ko noraidām, tad mēs nesam Veselums. Un tā kā mēs neesam Veselums, tad mēs vai nu apspiedīsim vai neapspiedīsim tās. Apspiešana vai neapspiešana ir cīņa, kura prasa savu papildus enerģijas devu. Bet jāizprot ir vēl viena lieta, ka emociju neapspiešanu konkrētā vidē ir zāles, līdzeklis, plāksteris. Lai cik bieži cilvēks nekliegtu (atbrīvotu enerģiju), tās ir sekas, rezultāts. Pie tam mākslīgi (papildus) radītas sekas. Katrs pats par savu papildus devu ir atbildīgs, apzinās to viņš vai nē;) Ja cilvēks patiešām jūtas nebrīvs, noguris no cīņas, tad viņam jāsaprot lietu absurdums ... jāsaprot, kas konkrētais cilvēks pats nav ... jāsaprot, ka iepriekš stāstītais, iemācītais konkrētā cilvēka dzīvē par to, kādam konkrētajam cilvēkam ir jābūt, ir tikai ilūzija. Un ilūzija vienmēr ir konfliktā ar to, kas viņš patiesībā ir.
Neievērojot, ka šī ir reklāma semināriem,
es tomēr samērā uzmanīgi tekstu izlasīju.
Es piekrītu pilnībā, ka masu mēdijos un citur atrodama pārāk liela informācija negatīvu emociju barošanai. Mums tiešām vajadzētu bērnus no tā visa pasargāt. Un no pieredzes varu teikt, ka tas nav neiespējami.
Laikam jau būtu jāapmeklē Jūsu semināri, lai saprastu, kā Jūsu izpratnē jebkuras emocijas drīkst būt neapslāpētas, jo esmu ievērojusi, ka negatīvām emocijām piemīt lavīnas efekts - ja tās palaiž vaļā, rodas jaunas un jaunas vēl spēcīgākas un postošākas emocijas. Un tā cilvēks savās emocijās it viegli var nonākt līdz pašnāvībai vai slepkavībai, jo mēs nedzīvojam izolēti no citiem un viņiem arī ir emocijas, kuras viņi var negribēt kontrolēt.
Jūs teicāt, ka " No skolas dzīvē jaunais cilvēks tiek izlaists bez "lietošanas instrukcijas" – bez prasmes apieties ar savu ķermeni un pilnvērtīgi rūpēties par tā veselību visos līmeņos - fiziskajā, emocionālajā, mentālajā un garīgajā, kā arī bez prasmes adekvāti saskatīt un novērtēt sakarības starp šiem līmeņiem." Piekrītu, ka tā tas notiek, taču "lietošanas instrukcija" katram cilvēkam un tam, ko sauc par dzīvi, ir pieejama. Varam pat uzskatīt, ka to ir sarakstījis viens no Jūsu pieminētajiem " viedākajiem civilizācijas skolotājiem" vai pats "Visuma energo-informatīvais lauks jeb Kosmiskā apziņa" (Dievs, piedod man, lūdzu, šo ķēmošanos!),. Lasot Bībeli un iedziļinoties tajā diezgan ātri top skaidrs, ka Dievs cilvēkam ir devis spējas vadīt savas emocijas pareizā virzienā, ja vien tām ierāda pareizo vietu - tām jāseko pēc mūsu lēmumiem.
Emociju neapslāpēšana
Emociju neapslāpēšana nenozīmē to izpausmi jebkurā vietā un laikā, kad tās uznāk. Neapslāpēt emocijas nozīmē atļaut tām brīvi plūst tam piemērotā, drošā vidē - vienatnē mājās, mežā, jūras krastā un tml., vai tam speciāli paredzētos terapijas seansos vai terapijas grupās, vai garīgajās praksēs, kas domātas šim mērķim. Visās šajās situācijas tiek ievērots ekoloģijas princips - emocijas netiek izgāztas uz otru cilvēku, un nenotiek emociju masveidīga tiražēšana, izgāžot tās pūlī, kā arī atbildības princips - cilvēks apzinās, ka jebkuras sāpīgas emocijas cēlonis ir bloki viņa paša energo-informatīvajā sistēmā, un pats strādā ar šiem cēloņiem ar mēŗķi tos apziznāti likvidēt (protams, pirms tam jāiemācās, kā to darīt).
Ziņas par semināriem
Arī šī nelielā diskusija atklāj, cik nepieciešama sabiedrībā ir dziļāka izpratne par procesiem, kas norisinās cilvēkā dzīves laikā.
Portāla veidotāji nepavisam neuzskata, ka mācīšanās aprobežojas ar dažādu iepriekš atklātu faktu apgūšanu un un esošā sabiedrības modeļa monotonu atražošanu. Mūsu redzējumā katrs mācību process - neatkarīgi no tā, vai tas ir ielikts kādās četrās sienās, vai arī notiek dzīvē ārpus tām, ir tikai bāze Cilvēka attīstībai. Tas, ka stihiski rodas dažādas pašizziņas un pašattīstības grupas, organizācijas, iespējas utml. liecina tikai to, ka esošie sabiedriskie instrumenti ļaudīm nedod vajadzīgo attīstības iespēju diapazonu un tāpēc notiek pašorganizēšanās. Bet pašorganizēšanās jau pati ir viens no dabiskas attīstības veidiem.
Tā nu mēs turpināsim arī uz priekšu, kā jau to bijām sākuši, publicēt informāciju par dažādām cilvēka attīstības iespējām, tajā skaitā arī semināriem. Tāpēc sūtiet droši mums šāda veida ziņas.
Info no Aelitas:
"Sveiciens!
Vasara ir laiks, kad daudzi operatīvi ķeras klāt pie dažādiem veselības atjaunošanas pasākumiem, jo ziemā tiem pietrūcis laika, iedvesmas, iespēju...
Kā saglabāt veselību visu gadu, lai mēs varētu justies labi ikdienā, un lai nebūtu aktuālas veselības atjaunošanas “kampaņas” tad, kad kaut kas mūsu veselībā jau sācis “pieklibot”?
Kā atšķirt dažādu ieinteresētu pušu “klišejas” par veselības saglabašanu no reālajiem Dabas likumiem, kas nosaka mūsu veselību? Kādi ir šie Dabas likumi?
Kā atpazīt un parūpēties par ikdienas “sīkumiem”, kas mums nekad neļaus nonākt līdz nopietnām veselības problēmām?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, kuri parasti netiek atspoguļoti populārajā presē, varēsiet iegūt atbildes seminārā “VESELĪBAS PAMATI: CILVĒKA ĶERMEŅA, EMOCIJU, PRĀTA UN GARĪGĀS PASAULES DABISKĀ HIGIĒNA”, kas notiks 3.-4.jūlijā Rīgā (Vecāķos).
Detalizēts semināra apraksts atrodams šeit:
http://www.dabas-berni.net/services/hig_sem.html
Detalizētāka informācija un pieteikšanās (ne vālāk kā 2.jūlijā priekšpusdienā) pie manis tepat draugiem.lv .
Vairāk informācijas par Dabisko Higiēnu var atrast arī manas dienasgrāmatas ierakstos.
Saulaināku vasaru vēlot,
Aelita"
Būtu jau ātrāk ievietojuši šo info, diemžēl bija problēmas ar šo portālu uzturošo serveri. Tomēr paldies viņiem par nesavtīgo atbalstu tik un tā :)