Domāju, ka ir lietderīgi organizēt visur Latvijā vecāku diskusiju klubus, kur vecāki varētu sanākt kopā, pārspriest vecāku aktualitātes, padalīties ar padomiem un arī uzaicināt ciemos kādu viedokļa līderi, ekspertu vai interesantu cilvēku, kas var pastāstīt vecākiem par jaunām idejām, rīkot apmācības u.t.t..
Diskusiju klubi vecākiem
Šādas vecāku grupas Ikšķilē un Jelgavā jau izveidojušas savas skoliņas. Bet sākās viss ar apņēmīgu iniciatīvu un iknedēļas pulcēšanos, lai noskaidrotu un saskaņotu savas vēlmes, vajadzības, iespējas un redzējumus. Jau tad tā ir mācīšanās pašiem vecākiem saprast vienam otru, paieties pretī, apmainīties ar pieredzi. Protams, tas vēl ir tikai pats sākums. Apzināti pilnveidot skolu, ieinteresēti izprast, izjust bērnu attīstību, izzināt un mīlestībā pieņemt cilvēcisko izpausmju un attīstības veidu dažādību - tas prasa un prasīs aizvien jaunus pašpilnveidošanās lokus iziet pašiem vecākiem.
Caur šo portālu iepazinušās arī māmiņas no Ventspils un saņēmušās veidot savu iniciatīvas grupu. Ieinteresētības signāli nāk arī no citām vietām.
Ja vēlaties atrast sev domubiedrus - pasakiet to skaidri. Tas strādā.
Vai Jūs varētu pateikt, kurā vietā Jelgavā ir šāda veida skola vai bērnudārzs? Pašlaik meklēju saviem bērniem piemērotākās izglītības iestādes, un būšu ļoti pateicīga, ja Jūs man varētu pastāstīt par tām. Paldies!
Esam jau portālā sekojuši šai iniciatīvai līdz tā pārtapa par Saules skolu 3.septembrī.
Te saite uz vienu no rakstiem : lasīt vairāk...
Tomēr visvairāk ziņu var atrast vietnē saulesskola.lv.
Sazinieties ar Ivetu un atradīsiet labāko veidu, kā sadarboties šobrīd.
Mēs no savas puses ceram, ka veidosies aizvien jaunas gaismas saliņas. kurās bērni un vecāki kopā mācīsies dzīvot atvērtāk, mīlošāk, tuvāk savas dvēseles aicinājumam un plašam, patstāvīgam dzīves redzējumam.
ļoti laba doma, bet KUR? Šeit? pašlaik te izskatās pēc pauzes, vai te vispār kāds ir mājās? KUR visi palikuši, kur Jūs esat?
Tādēļ arī ir tik slikti ar situāciju bērnu izglītībā, ka vecāki ir pazuduši jeb pazaudējuši atbildību par bērnu izglītību. Visu esam atdevuši skolotāju, ministrijas un inspektoru rokās. It kā tie nebūtu mūsu bērni un it kā izglītības kvalitāte un process nebūtu mūsu atbildība.
Tā kā mēs, vecāki, vairs neko nekontrolējam, tad arī ir mūsu valstī iespējami tādi gadījumi, kad mūsu bērnus māca cilvēki, kas neprot audzināt paši savus bērnus, kas neprot sadzīvot jau ar trešo dzīvesbiedru, kas ir ballīšu maniaki, smēķētāji, alkoholiķi, pedofīli (arī pedofīles) vai gluži vienkārši vienaldzīgie.
Iedomājieties, vai tādi pedagogi būtu varējuši strādāt skolā pirms kara? Tādiem arī mūsdienās privātskolā darbu nepiedāvās, jo vecākiem būs svarīgi, lai pedagogs ir bērnam labs piemērs.
Mēs esam aizmirsuši, ka gan tagad, gan vēl pirms bērnu dzimšanas maksājām nodokļus. Valsts nav nekāda labdarības iestāde, kuras dāvanām 'zobos neskatās'.
Kontrolēt un vadīt izglītības sistēmu un katru izglītības iestādi ir vecāku pienākums. Šo uzdevumu nedrīkst uzticēt ierēdņiem vai skolotājiem. Viņi ir tikai pasūtījuma izpildītāji.




Tad tā doma ir veidot tādu kā "Ombudu" par skolām? Vai drīzāk kā Valsts kontroli, tikai vecāku izpildījumā? Man šķiet ļoti skarīga doma, tikai jāķeras pie darba.