Skip to Content

Ko mēs domājam par sacensību.

 Jā, ko mēs, kristieši, domājam par sacensību mācību procesā? Labi, slikti? Virzošs spēks, bremzējošs? Kam nāk par labu, kam par sliktu? 

Komentāri

sacensība

Patiesībā tas ir ļoti individuāli. Pedagogam un vecākiem tas ir jāmēģina saprast, kā bērns reaģē, kāds viņš ir. Ja viņš ir līderis, tas tiešām palīdz, jo arī Bībelē ir teikts par to vainagu, kuru saņem tikai viens, un tāpēc jātrenējas un jācenšas, bet, ja viņš vairāk astes galā, tad nu gan tas diez vai derēs, jo nekādi necels pašapziņu. Un vēl ir arī jautājums par to sacenšanās biežumu, nu ne jau katru dienu!!! to jau neviens nespētu izturēt. Pašā mācīšanās procesā vairāk svarīgs ir pastāvīgais darbs un/vai diskusijas(arī tas ir ļoti individuāli, jo ir cilvēki, kas vienatnē nav īsti spējīgi mācīties)

 Es redzu, ka daudzi bērni,

 Es redzu, ka daudzi bērni, kuru skolotāji regulāri izmanto stimulējošo sacensību metodi, pazaudē īsto, Dieva ielikto motivāciju - mācīties tādēļ, lai pēc iespējas labāk ar savu darbu varētu  kalpot sabiedrībai.
Esmu ievērojusi, ka bērni priecājas, ja kāds cits kaut ko nezina un viņus ir grūti motivēt, ja nav cerības   "paspīdēt' citu priekšā. 

Tas nu gan ir traki, ja bērni

Tas nu gan ir traki, ja bērni priecājas par to, ka kāds kaut ko nezina. Tāda  ir galīgi neveselīga sacensība, jo sacensība ir svētki un PRIEKS par savu un citu VARĒŠANU (apmēram kā dziedošo ģimeņu svētki LNT). Tad arī tā ir vērsta uz attīstību (gan paša, gan sāncenša), nevis sevis izcelšanu jeb "paspīdēšanu" uz "švakāka" fona.(tas patiešām ir nožēlojami).
 Tikko ievēroju, cik lielisks vārds ir - sāncensis, nevis sacensis, bet sāncensis. Vēl kāds, kas blakus cenšas...sasniegt to pašu mērķi... vai nav jauki?

 Jauks komentārs, taču žēl,

 Jauks komentārs, taču žēl, ka anonīms. 

nebija

Nebija, jau nebija anonīms, tikai man ar tām datora iemaņām tā pašvakāk. Bet nekļūdās tikai tie, kas neko nedara