Labvakar.
Kā es saprotu, cilvēka tapšana no maza punkta par apm. 150 - 180 cm augstu miesīgu būtni, kurai galvā un mugurkaulā iekodēts noteikts informācijas un refleksu sistēmas komplekss, kas atļauj šai būtnei dalību noteiktās profesionālās un sabiedriskās norisēs + apmācības instruktoru, kas attiecīgi atbilst tādām pašām prasībām, klātesamība + sabiedrības ( daudzu šādu 150 - 180 cm augstu būtņu kopuma) cenzs + kaut kas līdzīgs, ko esmu noteikti piemirsis = pašreizējā sistēma, kuru parasti cilvēki saprot ar vārdiem " izglītība, pedagoģija, audzināšana" vai " skola, skolotājs".
Bet lai šī ačgārnā sistēma mainītos - un ir tiešām pēdējais laiks - lai mainītos, tai jāsagrūst tajā iesaistīto cilvēku smadzenēs. Traukam jātop tukšam.
Un kas galvenais - kamēr nezudīs dalījums skolniekos un skolotājos, Pasaulei būs laupīta iespēja harmoniski risināt savus Dzīvības procesus.
Tas jāsaprot, ka nevar būt runas par jaunu skolu ( šā vārda tradicionālā nozīmē), kura būtu savas pastāvēšanas vērta, kamēr vien tiks dota vaļa tieksmei kādu mācīt, audzināt utt = mainīt. Skološana tajā sapratnē, kā šis vārds iegājies, nozīmē cenšanos mainīt līdzcilvēku tā vietā, lai mainītu pats sevi. Vienkārši sakot, tie, kurus sauc par skolotājiem, vienā brīdī iet baznīcā, bet nākamajā dara muļķības, lai atkal ietu baznīcā utt.
Tāpēc dziļākā būtībā es jūsu izvirzīto ideju saskatu kā Draudzības un Savstarpējas Sapratnes ideju. Var teikt arī - kopīgas Ticības ideju. Tieši tas jau ir jāmācas.
Taču vairumam t.s.izglītības sistēmu upuru pastāv dalījums "savējie" un "svešie", kas atbalsta vai neatbalsta kādu sistēmu. Lai cik tā būtu alternatīva, jocīga, tā ir un paliek mācīšanas sistēma ar paņēmienu kopumu, savu ideoloģiju, dresūras metodēm, lai cik tās būtu humānas.
Un man aizdomas, ka dažādo esošo virzienu pārstāvju tikšanās draud būt pārprasta tieši šajā galvenajā jautājumā .
Vai viņi gribēs draudzēties? Vai viņi nesanāks uzklausīt , pamāt ar galvu, bet sirdī palikt pie savējiem, sava vecā ceļa? Vai vispār izglītības cilvēki ir tie, kas nes sevī Pašpārmaiņu impulsu? Un vai te vispār var būt runa par ko vairāk kā izglītības reformu, ja skolotājs nekļūst par Cilvēku? Pats. Plecu pie pleca. AIZMIRST, KA ESI SKOLOTĀJS. BŪT CILVĒKAM - UN TIKAI.
