Skip to Content

Rakstīšanas, lasīšanas, matemātikas apguve

(šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

-rakstīšanas, lasīšanas, matemātikas apguve
notiek tādā ātrumā un vieglumā, kādā bērns spēj uztvert pasaules lietas + kā viņš pats prot organizēt savu darbu, kā arī – cik attīstīta ir, piemēram, bērna roka. Ja bērns caur izpildītajiem Montesori uzdevumiem ir trenējis ne tikai savas maņas, bet arī rociņu, tās plastisku kustību (piemēram, praktiskās dzīves uzdevumos ar mazgāšanu), tad bērnam labāk veicas, piemēram, rakstīšanas apgūšanā. Interesanti, Marija Montesori uzskatīja, ka bērnam vispirms ir jāmāca rakstīt, un tikai tad lasīt, jo lasot viņam jāsaprot kāda cita domas, bet rakstot bērns uzraksta savējās. Tāpat – bērnam vieglāk ir sākt rakstīšanu nevis ar drukātajiem burtiem, kur jānovelk taina līņija, bet gan ar rakstītajiem. Darbojoties ar interesanto Montesori matemātikas materiālu, bērns caur tausti un redzi uztver un saprot daudzuma nozīmi, un tas atvieglo izpratni par lieliem skaitļiem, kas citādi bērniem ir uztverami grūti.

Komentāri

Kā un kad mācīties lasīt?

Vispirms lasīt vai rakstīt?
Bērni lasa jūsu domas tiešu sajūtu veidā, pat nezinot vēl, ka tās ir domas, vēl ilgi pirms tās sākušas formēties vārdu veidā viņu prātā.
Lasīt rakstīto bērni mācās reizē ar vizuālās uztveres attīstību. Vispirms viņi iemācās pazīt priekšmetus un tikai tad nosaukt vārdā. Pēc tam vienkāršā veidā uzzīmēt un tikai tad uzrakstīt.
Ja bērniem rāda veselu vārdu attēlus (pietiekami lielus) un nosauc to nozīmi, viņi tos iemācās pazīt ("lasīt") ilgi pirms prot izrunāt. Tas ir sen atklāts un pierādīts, arī paši esam par to pārliecinājušies. Lasītprasme (nevis burtošana) var dabiski, harmoniski attīstīties rotaļas veidā līdztekus ar verbālas domāšanas attīstību. Ja bērns 2 gados lasa tekstu un saprot, izstāsta tā nozīmi, tas nav nekas neparasts, tikai normāla spēja. Cits jautājums - vai to vajag?
Stimulējot mentālo aktivitāti, fokusēšanos uz atsevišķo, nodalīto priekšmetu pasauli, pamazām aiziet aizvien tālākā fonā intuitīvā, vienotā, vienojošā īstenības uztvere, kura jau vairāk vai mazāk ir ielikta šūpulī. Tā nu pamazām nemanāmi nostiprinās prātā fizikas fundamentālā pretējība starp visa esošā nepārtraukto viļņveida un sadalīto korpuskulāro dabu...
Tas ir jautājums, kas mani personiski visvairāk nodarbina audzināšanas, attīstības tēmā - kā virzīt loģiskā prāta izaugsmi tā, lai vienlaikus neciestu un līdzi vai pa priekšu augtu arī intuitīvā uztvere.
Lai vai kā - būtu muļķīgi sākt burtot, lasīt kopā tās burtu zīmes pa vienai atkal 5-6-7 gadu vecumā, ja bez tā varētu iztikt. Tomēr tā notiek... Vai atradīsiet daudz pieaugušo, kuri lasa pa atsevišķiem burtiem? Mēs taču tekstu uztveram veseliem vārdiem, teikumiem, pa diagonāli lappusēm, dažiem atliek pat tikai paturēt grāmatu rokā, lai zinātu, kas tajā ir teikts...
Tad kāpēc tiek pazaudēti šie daži attīstībā tik svarīgie gadi, kuros bērns varētu prast lasīt? Vai tas ir labi vai slikti? Es teiktu, ka labi... jo pēc esošiem kritērijiem darbināta sistēma bērnu itin viegli pārtaisītu par ļoti aši, bet digitāli domājošu robotiņu, ja viņu atdotu šādas bezkaislīgās sistēmas varā. Es teiktu, ka slikti... jo tas var pavērt fantastiskas iespējas, ja līdzās ir cilvēks, kurš ir gatavs nemitīgi, iejūtīgi uztvert bērna attīstības katru mirkli, klātesot un taustāmā (lasāmā) veidolā pārvēršot.
Par laimi nemaz nav tik viegli nomākt veseluma iedabu bērnos. Pēc kāda laika bērniem sāk apnikt šī lasīšanas padarīšana, jo tā parasti stipri vien atpaliek no pasaules piedāvājuma paletes viņa smadzeņu un ķermeņa attīstības  iespēju nodrošināšanai. Krāsas, smaržas, garša un tauste. Maigais vējš un nepadevīgās gultiņas redelītes. Visi jutekļi tā vien grib dot savu artavu neironu sinapšu vētrainajai izaugsmei. Iespaidi ieplūst viņā, kā nevaldāma upe un atsevišķie fakti aizvien vēl ir pakārtoti veselumam.
Tad nedot iespēju bērniem lasīt 2-3 gadu vecumā? Ja tāda iespēja ir un mēs to zinām, tad, varbūt, to tomēr nevajadzētu liegt. Taču, lai tas notiktu harmoniski, vajadzīgs vairāk laika, kā mums parasti ir... Nav ko cerēt, ka lasītprasmei līdz 4-5 gadu vecumam bērnam būs liela nozīme, un tas arī nav vajadzīgs. Taču uzturēt kā vienu no daudzām attīstībā esošām prasmēm, tas varētu būt iespējami un noderīgi.
Mēs ar laiku apkopojām apgūtos vārdus, veidojot grāmatiņas, kurās aprakstījām, zīmējām bērnam tuvāko pasauli ar viņam zināmajiem vārdiem, pamazām paplašinot to klāstu. Grāmatiņu saturs ir kopdarbs, kurā kaut ko no sevis ieliek - bērns un arī pieaugušais. Kādu laiku tas visiem bija interesanti. 
Diemžēl arī mums nebija gana iespēju, lai "izvilktu" lasītprasmi līdz skolai. Tur jau daļēji bija jāmācās no jauna. Lai kādiem no jums veicas labāk!

Johans, saietalaukums at inbox, biedrība "Tava skola", pilnasetavitolinu.lv