Skip to Content

Marija Montesori

 (šis rakstiņš ir paskaidrojošs papildinājums rakstam Montesori pedagoģija)

Marija Montesori – piedzimusi Itālijā, 1870.gada 31.augustā, izglītotu vecāku ģimenē, kuri viņai nodrošināja iespēju augt pašpārliecinātai, izglītoties un veidot savu karjeru. Viņa bija pirmā sieviete Itālijā, kura studēja medicīnu, iegūstot doktora grādu psihiatrijā. Pētot garīgi slimus bērnus, vērojot viņu uzvedību, viņa sāka interesēties par tā laika pedagogu darbiem, īpaši Larija Segēna, kurš uzskatīja, ka garīgi traucējumi bieži vien ir pedagoģiska, nevis medicīniska problēma. Marijai Montesori piemita īpaša spēja novērot bērnus un analizēt to attīstību. Uz savu novērojumu bāzes viņa izveidoja savu īpašu apmācības sistēmu un atvēra skolu, kurā pati bija direktore. Šī skola bija iekārtota kā mācību klīnika. Apmācību darba rezultātā slimie bērni eksāmenus nokārtoja tikpat labi, kā veselie bērni. Marija Montesori bija atradusi īpašu pedagoģisku metodiku darbam ar bērniem, kuru savas dzīves laikā viņa nemitīgi pilnveidoja, izstrādājot speciālu programmu jau nevis slimiem, bet veseliem bērniem. 1907.gadā tika dibināta ‘’Bērnu māja’’ strādnieku bērniem Romas San Lorenco kvartālā. Šādas mājas drīz sāka veidoties arī citur, bet pati Marija Montesori aktīvi sāka apmācīt šajā metodikā citus pedagogus, kļūstot par starptautiskas pedagoģiskas sistēmas aizsācēju, vadot apmācību kursus Indijā, Anglijā, Dānijā u.c. Marija Montesori ir sarakstījusi vairākas grāmatas, kuras jau līdz Otrajam Pasaules karam bija tulkotas 14 valodās. Marija Montesori mira 1952.g., netālu no Amsterdamas, kur vadīja savus pēdējos mūža gadus.