Viena no visplašāk izplatītajām alternatīvajām skolām ir Valdorfskola. Beidzoties 1. pasaules karam, 1919. gadā Štutgartē pēc Emīla Moltas iniciatīvas izveidojās Valdorfa skolas kustība. Mūsdienās ir ap 600 Valdorfskolu. Saskaņā ar autorei pieejamo informāciju, Latvijā uz doto brīdi ir 4 alternatīvās skolas un vismaz 2 bērnudārzi: Jūrmalas Alternatīvā skola un bērnudārzs; Ādažu Brīvā Valdorfa skola un bērnudārzs; Kuldīgas alternatīvā sākumskola ; Lidzēnu Alternatīvā Valdorfa skola (Virši, Rencēnu pag., Valmieras raj.) Autores rīcībā ir ziņas arī par Rīgas alternatīvo bērnudārzu un, iespējams, pastāv arī vēl citas pirmsskolas iestādes.
Raksturojot Valdorfskolas būtību, jāsaka, ka šī skola jau no tās radīšanas pirmsākumiem ir organisms, ko nevajag organizēt šī vārda tradicionālajā izpratnē. Šī skola- organisms būtiski atšķiras no citām mācību iestādēm un lai izprastu Valdorfskolas būtību, jāiepazīstas vispirms ar šīs skolas galvenajiem darbības principiem.
R. Šteiners izvirza šādus Valdorfskolas pamatprincipus:
1) skolai jāsekmē skolēna spējas atvērties dzīvei un pasaulei. Tas nozīmē, ka pāragra intelektualizācija un specializācija ir noraidāma un atvairāma, katrā mācībvielā (tematā) jāatklāj cilvēktēls;
2) mākslinieciskajam elementam jācaurstrāvo visi mācībpriekšmeti. Mācībām jābūt skolotāja veidotam mākslas darbam, tās jāveido saskaņā ar mākslas likumiem.
3) audzināšana noris galvas un roku, priekšstatu un gribas kopdarbībā, mijietekmēs. Darbībā atklājas, izpaužas dzīvīgums (vitalitāte). Darbībā izpaužas arī bērna patstāvība, un tai ir liela nozīme to mācībpriekšmetu apguvē, kuros dominē bērna pasīvs vērojums. Tas nepieciešams, lai bērns veselīgi pārdzīvotu šo situāciju;
4) jāsekmē daudzveidība, kas nodrošina individuālās mācīšanās iespējas.
Proti, jāsekmē:
• metožu daudzveidība
• mācību vietu maiņa (dārzs, skatuve, darbnīca utt.),
• savas iniciatīvas realizēšanas daudzveidība (tirgū, svētkos).
R. Šteiners uzskata ,“ kā cilvēce attīstās no vienas kultūras pakāpes uz nākamo kultūras pakāpi, uzņemot sevī jaunus impulsus, tā arī skolēns iziet ar “septiņjūdžu zābakiem” skolas gados visu cilvēces vēsturi – no pirmatnējās pasaules pasakām, valodas, rakstiem, skaitļiem, mūzikas, glezniecības, zīmēšanas, rokdarbu, ritmu, rotaļu pirmsākumiem 1. klasē līdz 20. gadsimta krīzēm, pasaules kariem utt. 9. klasē. 9. klasē skolēni rakstiski patstāvīgi izstrādā diplomdarbu un aizstāv to” .
Valdorfpedagoģijas piekritēji uzskata, ka cilvēks piedzīvo dažādus attīstības posmus, kurus visus viņš arī izdzīvo. Vecumposmi Valdorfpedagoģijā :
1. septiņgade 2. septiņgade 3. septiņgade
Ēteriskā ķermeņa Astrālā ķermeņa Es veidošanās
attīstības sākums attīstības sākums attīstības sākums
Atdarināšana Atdarināšana Atdarināšana
ķermeniskajā dvēseliskajā garīgajā
Ēteriska Astrālā ES izglītība
ķermeņa izglītība ķermeņa izglītība
Fiziskā ķermeņa Ēteriskā ķermeņa Astrālā ķermeņa
nobriešana nobriešana nobriešana
Dominē sajūtas Pāreja no sajūtām veidojas pieaudzis
uz jūtām spriešanas spējas cilvēks
Visi attīstības periodi ir jāizdzīvo.
Raksturojot Valdorfskolas galvenos darbības principus, jāsaka, ka tie būtiski atšķiras no citām mācību iestādēm. Valdorfskola nav valsts iestāde. Nav nekādu augstāku valsts iestāžu par šo skolu. Tā vispirms ir skolotāju- domubiedru kolēģija. Valdorfskolu veido bērnu vecāki un skolotāji, bet tās darbību organizē gan vecāki un skolotāji, gan paši audzēkņi kopīgā darbā. Pēc autores domām, šāda sadarbība palielina vecāku lomu bērna izglītībā. No vienas puses, vecāki ir vienmēr informēti par bērna sekmēm skolā, viņa attīstības līmeni un individuālajām spējām, no otras puses, bērns jūt, ka vecāki interesējas un blakus bērnam izglītības iegūšanas procesā, tādējādi bērns ir mierīgāks, viņam ir lielāka motivācija censties apgūt pēc iespējas labāk mācību vielu. Skolā darbojas kolektīvā pašpārvalde- skolotāju kolēģija. Valdorfskolā nav augstāko institūciju iecelta direktora. To no sava vidus uz vienu mācību gadu izvirza pats Valdorfskolas kolektīvs. Skolotāju kolēģijas sapulces notiek regulāri. Visa skolas pedagoģiskā kolektīva klātbūtnē katrs skolotājs sīki izskata savu pieredzi darbā ar klasi. Šīs regulārās sanāksmes padara skolu par vienotu organismu. Sanāksmēs ne tikai tiek apspriestas dažādas problēmas un principi, bet tiek apspriesti arī katra skolotāja personīgos sasniegumi un tie tiek padarīti pieejami visam kolektīvam, lai katra skolotāja individuālie sasniegumi kļūtu par visu sasniegumiem, dot savu pieredzi kopējā lietošanā, tādējādi jau pašā sākumā novēršot jebkādas konkurences iespējas. Sapulcēs tiek pārrunāts katrs gadījums, kad skolēns izpelnījies skolotāja uzmanību – labā vai sliktā nozīmē. Būtiskākais ir, uz jebkuru negāciju skatīties ar izpratni. Kopīgi meklējot labāko risinājumu skolēnu pārkāpumiem, pedagogi gūst pieredzi un daudz vērtīgu atziņu. Starp skolotājiem nepastāv nekādas atšķirības, vienīgi tās, kas izriet no viņu pašu iniciatīvas un darba noteikumiem. Visiem skolā ir vienādi noteikumi, likumi un darba samaksa. Šāds darbības princips pēc autores domām rada labvēlīgāku gaisotni mācību procesā. Skolotāju kolektīvs ir draudzīgs, nav nekādu intrigu, tādējādi radot skolēnos piemēru par darba apstākļiem, attiecinot to ne tikai uz skolas darba vidi.
Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā, uzņemot audzēkni no 1. līdz 3. klasei, nākamais klases audzinātājs iepazīstas ar bērnu un tā vecākiem, notiek pārrunas, lēmumu par bērna
uzņemšanu skolā pieņem skolotāju kolēģija. Šādā veidā skolotājs iepazīstas gan ar bērnu, gan tā ģimeni, labāk izprotot un iepazīstot bērnu. No 4.klases bērniem papildus pārrunām ir jāraksta eseja latviešu valodā un pārbaudes darbs matemātikā. Lai iestātos vidusskolā, jākārto iestājpārbaudījums latviešu valodā, matemātikā un angļu valodā.
Izglītības metodoloģiskais pamats Valdorfskolā ir antroposofiskā filozofija. Bērnus audzina harmonijā ar apkārtējo pasauli, uzsverot vispārcilvēciskās vērtības. Valdorfpedagoģija atzīst, ka nekādas audzināšanas metodes, lai arī uz kādiem principiem tās balstītos, nedrīkst izraut bērnu no viņa vides. Valdorfskola grib audzināt bērnus tā, lai viņi nepazaudētu saikni ar dzīvi, t.i., atbilstoši laikmetam, atbilstoši sociālajai iekārtai. Skolai ir cieša sadarbība ar skolēnu vecākiem, kopējs viedoklis un rīcība audzināšanas jautājumos. Liela uzmanība tiek pievērsta bērnu mākslinieciskajai audzināšanai. Bērni nodarbojas ar rokdarbiem, mūziku, zīmēšanu, gleznošanu, ritmiku, tiek stāstītas pasakas un teikas. Mācību programma skolā tiek īstenota ar caurviju motīvu un integrācijas palīdzību, kas ļauj skolēniem pasauli uztvert vienotā veselumā un saskatīt kopsakarības tajā. Vienlaicīgi attīstot gan mākslinieciskās, gan ētiskās, gan intelektuālās spējas, cilvēks veidojas par vispusīgu, harmonisku un iekšēji brīvu sabiedrības locekli.
Mācību saturs un stundu plāns tiek pakārtots skolēnu vajadzībām un viņu spējām. Skolotāju un skolēnu starpā ir draudzīga attieksme, kas rada labvēlīgu atmosfēru darbam. Skolā bērns jūtas kā ģimenē. Vairākas nedēļas māca tikai vienu mācību priekšmetu, panākot tā dziļāku izpratni. Visa centrā ir bērns un viņa vajadzības. Mācību saturs tiek veidots tā, lai dotais materiāls sekmētu bērna attīstību, izskaidrotu viņam piedzīvoto un diferencētu uztveri. Valdorfskolas ir 9-gadīgas un 12-13-gadīgas. Katra skolas diena sākas ar kopīgu sapulci. Nedēļas laikā skolēni iedziļinās vēsturē, ģeogrāfijā, ķīmijā, fizikā, matemātikā, zīmēšanā, valodās u.c. mācību priekšmetos. Mācības virzītas uz harmoniskas personības attīstību.
Jebkurā Valdorfskolā liela uzmanība tiek pievērsta mācību motivācijas radīšanai. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai rastos vēlme mācīties, ir raisīt interesi ne tikai par katru konkrētu mācību priekšmetu, bet par pasauli un tās norisēm kopumā. Valdorfskolas mācību plāns ļauj īstenot padziļinātu mācību priekšmetu apguvi Piemēram, Ādažu Brīvā Valdorfa skolā katru rītu apmēram mēnesi galvenās stundas ietvaros tiek apgūts viens mācību priekšmets. Šajā laikā skolēni paspēj gan iedziļināties mācību vielas saturā, gan patstāvīgi pētīt un izstrādāt dažādus projektus. Šādu mācību priekšmetu apguvi valdorfskolā sauc par cikliem. Valdorfskolā valda brīvības gars un cieņa vienam pret otru, pētnieciskais gars. Pedagoģiskai darbībai skolā jāpamatojas uz dziļu skolēnu izpēti ar mērķi sekmēt harmoniskas, humānas personības veidošanos. 9. un 12.klases skolēni izstrādā gada darbus. Tas nozīmē, ka skolēns mācību gada sākumā izvēlas pētāmo tēmu viņu interesējošajā jomā un kopā ar konsultantiem skolā vai ārpus tās izstrādā gada darbu. Pavasarī darbs tiek nodots recenzēšanai un pirms ieskaišu un eksāmenu uzsākšanas prezentēts skolā. Darbu prezentācija 9. klases skolēniem apvienota ar latviešu valodas eksāmena mutvārdu daļu. Pēc autores domām, šādu projektu pastāvīga rakstīšana veicina bērnā valodas un domas izteiksmes harmoniju. Bērns mācās vienlaicīgi pētīt viņam interesējušo informāciju, to savākt un apkopot, apstrādāt to, apkopot savākot informāciju. Tas attīsta bērnā spēju izteikt un noformulēt savu viedokli un pierakstīt savas domas. Mācību procesā tiek izmantota metodika, kura skolēnos rada pastiprinātu interesi un rosina izmantot nevis vienu mācību grāmatu, bet meklēt materiālu enciklopēdijās, populārzinātniskajā literatūrā, daiļliteratūrā, publicistikā, internetā un veidot pašiem savu mācību grāmatu. Skolas diena sākas ar galveno stundu, kuras garums ir 120 minūtes. Tās mācību priekšmetus nosaka mācību programma un plāns, bet to veido 3 daļas: ritmiskā daļa, mācību daļa, stāstāmā daļa. Galvenā stunda ietver sevī skolēna prasmju, iemaņu, kompetenču attīstīšanu un aktivizēšanu un zināšanu apguvi. Pārējos mācību priekšmetus māca 40 minūtes garās mācību stundās. Pamatskolā skolēniem ir iespēja apgūt trīs svešvalodas tādā līmenī, lai vecākajās klasēs varētu klausīties viesskolotāju lekcijas, kas parasti notiek angļu valodā, kā arī izmantot savas prasmes mācību braucienu laikā. Jau no pirmās klases skolēni mācās vācu un angļu valodas, bet no piektās klases arī krievu valodu.
Pamatskolā katrs bērns spēlē flautu, pēc izvēles – vijoli, ģitāru, saksofonu, akordeonu vai klavieres, kas veicina sīkās motorikas attīstību un tādējādi rosina domāšanas procesa māksliniecisko pusi un attīsta dzirdi. Savukārt muzicēšana kanonā vai daudzbalsīgi palīdz veidoties un nostiprināties cilvēka „es”. Tādus priekšmetus kā ģeometriju, fiziku, astronomiju un ķīmiju Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolēni sāk apgūt gadu ātrāk nekā valsts skolās, jo pirmais gads tiek veltīts attiecīgās zinātnes būtības noskaidrošanai, tās saiknes meklēšanai ar cilvēku, apkārtējo vidi, dabu, praktisku eksperimentu veikšanai, intereses radīšanai par šo jomu. Tikai nākamajā mācību gadā katrs priekšmets kļūst teorētiskāks, abstraktāks un zinātniskāks. Šis aspekts pēc autores domām, ņemot vērā pašas personīgo pieredzi, ir vērtējams ļoti pozitīvi. Sākot apgūt jaunu mācību priekšmetu, bērnam nav nekāda priekšstata par apgūstamo vielu, tāpēc sākot uzreiz ar būtiskākās apgūšanu, skolēnam neveidojas vispārīgs priekšstats par priekšmetu. Attīstot šādu mācīšanas metodi, bērnā vispirms veidojas vispārējais priekšmets un interese par apgūstamo priekšmetu, tādējādi radot vieglāku mācību vielas apguvi. 9. klases beidzēji, kuri ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, saņem Latvijas Republikā noteiktu apliecību par pamatizglītību, sekmju izrakstu un aprakstu. Skolēnu mācību sasniegumus 1 - 12. klasei vērtē ar dažādām metodēm – mutvārdu, procentuālo, punktu, grafisko sistēmu, ieskaitīts vai neieskaitīts, pašnovērtēšanu u.c. Vērtēšana 10 baļļu sistēmā tiek izmantota no 9. līdz 12. klasei. Mācību ciklu beigās skolēni saņem aprakstošu vērtējuma lapu. Mācību gada beigās tiek saņemta liecība ar aprakstošu un raksturojošu vērtējumu. 9. – 12. klašu skolēni papildus aprakstošajam vērtējumam saņem vērtējumu ballēs. Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vispārējās vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un aprakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Šie vispārējo vidējo izglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās augstākās pakāpes izglītības programmās. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību vidusskolā vai jebkurās vidējās pakāpes izglītības iestādēs. Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā ir iespēja mācīties arī vidusskolā. Mācību programma vidusskolā pamatpriekšmetos neatšķiras no citām mācību iestādēm, taču plašāks ir papildu apgūstamo priekšmetu klāsts. Papildus obligātajiem priekšmetiem, skolēns var padziļināti apgūt, piem., astronomiju, veselības mācību, filozofiju, vizuālo, kultūras, arhitektūru, mūziku un mākslas vēsturi, kokapstrādi, metālapstrādi, tēlniecību, rokdarbus, svešvalodas. Skolas audzēkņiem ir iespēja papildināt zināšanas, uzturoties, viesojoties vai mācoties Norvēģijas, Vācijas vai citās pasaules valdorfskolās un piedalīties koncertturnejās Eiropā. Te gan jāsaka, ka svarīgs moments ir vecāku finansiālajām iespējām, jo, ņemot vērā pašreiz valstī valdošo finansiālo situāciju, ne visi vecāki, domājams, var atļauties sūtīt bērnus mācīties uz ārzemēm.
